Pagājušajā trešdienā SkeptiCafe pasākumā notika spraiga diskusija par zinātnes jēgu Latvijā. Nezinu, vai apzināti – bet diskusija veidojās visai provokatīva, pieminot un apskatot teju visus stereotipiskos (vienkāršotos) priekšstatus par zinātni, kas Latvijā dzirdēti. Piemēram, ka zinātnei ir nemitīgi jāattaisno sava eksistence, vadoties no pragmatiskiem derīguma apsvērumiem – kur ir diži izgudrojumi? kur ir milzu labums tautsaimniecībai? – , ka vismaz viens no vērtēšanas kritērijiem ir “vēlētāja-vienkāršā” viedoklis (turklāt nevis vēlētāja viedoklis pats par sevi – bet tas, kā šo viedokli primitivizē Latvijas vidējais politiķis!), ka zinātne teju neizbēgami kaut kādā mērā ir arī “luņa laišana”.
Varbūt maldos, bet iespaids, klausoties sarunas, palika tāds, ka vismaz daļu šo stereotipu zinātnieki paši ir internalizējuši un ka pašiem ir grūti domāt par zinātni, t.sk. par savu darbu, kādās citās kategorijās.
Ivetas Kažokas komentāru par SkeptiCafe jūlija pasākumā gūtajām atziņām lasi politika.lv portālā!