Šis ir 15 punktu saraksts, kas palīdzēs atšķirt zinātni no pseidozinātnes. Kad nākošreiz dzirdēsiet jebkādu apgalvojumu par jaunu produktu, atklājumu vai paranormālām spējām, aplūkojiet šos 15 jautājumus. Jums radīsies diezgan skaidrs priekšstats par to, vai dzirdētajam ir nopietns pamats vai nav.
1. Vai apgalvojums ir kvalificējams kā teorija?
Tikai retos gadījumos apgalvojumus, kas nav patiesi, var dēvēt par teorijām. Apskatīsim četras galvenās prasības, kas teorijai jāizpilda:
1) Teorijai jābūt veidotai uz eksperimentālu pierādījumu bāzes, kas to spēcīgi atbalsta. Anekdotāli un nepamatoti nostāsti nekvalificējas kā pierādījumi. Vēl jo vairāk: pierādījumiem jānāk no dažādiem avotiem. Jūs atklāsiet, ka vairums pseidozinātņu ir pamatotas tikai ar viena veida liecībām.
2) Teorijai vajadzētu būt pietiekami specifiskai, lai to varētu pārbaudīt un apgāzt. Ja apgalvojumu nevar pārbaudīt vai atspēkot, to nevar saukt par teoriju. Ja kaut kas ir patiešām pārbaudāms, citiem jāspēj atkārtot pārbaudes un iegūt tādus pašus rezultātus. Jūs redzēsiet, ka pseidozinātnēm šī īpašība piemīt reti; tās lielākoties dod attaisnojumu vai iemeslu, kāpēc apgalvojumu nevar pārbaudīt vai atkārtot.
3) Teorijai jāpiedāvā specifiski, pārbaudāmi paredzējumi par parādībām, kas vēl nav novērotas.
4) Teorijai jābūt spējīgai mainīties, ja tiek atklāti jauni pierādījumi. Tai jābūt dinamiskai, provizoriskai un koriģējamai. Vairums pseidozinātņu nepieļauj jaunu atklājumu izraisītas izmaiņas.
2. Vai apgalvojums sakās esam balstīts uz “senām” zināšanām?
Šī ir droša zīme, ka apgalvojumam nav zinātniska pamatojuma un tā mērķis ir jūs pārliecināt, ka pierādījums ir patiess tāpēc, ka senie ķīnieši tam ticēja. Īstenībā daudzas patiesas teorijas ir salīdzinoši jaunas, jo jaunu zināšanu ieguves rezultātā jaunākas teorijas aizvieto vecās. Kopumā – jo nesenāki ir pierādījumi, jo tiem ir labāks zinātniskais pamatojums.
3. Vai par apgalvojumu vispirms ziņo mediji vai zinātniski avoti?
Patiesus atklājumus, kas tiek publicēti zinātniskos žurnālos, vispirms izvērtē peer-review jeb recenzēšanas sistēmā, un to veic neatkarīgi konkrētās nozares eksperti. Ja apgalvojums nav izgājis šo procesu un sākotnēji par to ziņojuši mediji, kā, piemēram, Ponsa un Fleišmana kodolsintēzes eksperimentu vai Seorna Orbo mūžīgā dzinēja gadījumā, parasti ir iemesls, kāpēc autori nevēlas pakļaut savu darbu stingram zinātnisko recenzentu izvērtējumam.
4. Vai apgalvojums balstās uz nezināma veida ”enerģijām” un citu paranormālu fenomenu esamību?
Viens no biežākajiem brīdinājuma signāliem, kas ir novērojami populārās pseidozinātnēs, ir aptuvenu, neskaidru un it kā zinātnisku terminu, piemēram, “enerģija” lietošana. Tādi termini kā enerģijas, enerģijas lauki, negatīva enerģija, či, aura, čakras un transdimensionāla enerģija zinātniskā kontekstā ir pilnīgi bezjēdzīgi. Šādi apgalvojumi jāuztver ar maksimālu piesardzību.
5. Vai apgalvojuma autori stāsta, ka autoritātes viņu atklājumu apspiež?
Šis parasti ir ārkārtīgi vājš aizbildinājums tam, kāpēc zinātniskā sabiedrība autoru apgalvojumus neņem nopietni, kāpēc Amerikas Zāļu aģentūra (FDA) nav apstiprinājusi produktu vai kāpēc zinātniskie žurnāli nepublicē viņu rakstus. Šo bieži var dzirdēt sazvērestību teoriju formā: piemēram, medicīnas iestādes apspiežot alternatīvus ārstniecības līdzekļus, jo to interesēs ir padarīt jūs slimus. Patiesībā jebkuram ārstam vai farmācijas uzņēmumam jaunu, efektīvu ārstniecības līdzekļu atklāšana nestu milzīgu peļņu un noklusēt šādus atklājumus nav viņu interesēs. Tas pats attiecas uz automašīnu ražotājiem, kas tiek vainoti jaunu, labāku dzinēju tehnoloģiju ieviešanas kavēšanā.
6. Vai apgalvojums izklausās “aiz matiem pievilkts” vai pārāk labi, lai būtu patiesība?
Ja kāds apgalvojums izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tas parasti ir nepatiess. Ārkārtīgi neticamiem apgalvojumiem nepieciešami ārkārtīgi spēcīgi pierādījumi. Vai apgalvojums patiešām atbilst mūsu zināšanām par pasauli? Cik bieži šādi apgalvojumi, kas ir pilnīgā pretrunā ar visām līdzšinējām zināšanām, patiešām izrādās patiesi? Šāda veida apgalvojumus vērtē ārkārtīgi skeptiski un pieprasi pierādījumus, kas ir tikpat ārkārtīgi spēcīgi kā apgalvojums.
7. Vai apgalvojumu izplata ar apšaubāmām mārketinga metodēm?
Uzmanies no mārketinga trikiem un paturi prātā, ka tie paši par sevi ir pilnīgi bezvērtīgi. Piemēri šādām mārketinga mahinācijām, kas vienmēr jāuztver kā brīdinājuma signāls, ir bildes ar cilvēkiem, kas valkā baltus laboratorijas halātus, slavenību ieteikumi, nostāsti un personīgas liecības no jebkura avota, bieži vien arī sertifikātu, koledžu, akadēmiju un institūtu pieminēšana.
8. Vai apgalvojums spēj izturēt “Okama bārdasnaža” pārbaudi?
Vai pastāv vienkāršāks, dabiskāks skaidrojums bez vajadzības pēc pārdabisku spēku iejaukšanās? Vai rezultātus var izskaidrot ar placebo efektu vai ķermeņa dabisko atjaunošanās spēju? Vai burvju mākslinieks spētu atkārtot ekstrasensa veikumu? Statistika apliecina, ka katrs no mums apmēram reizi mēnesī pieredz gadījumu, kura iespējamība ir viens pret miljonu. “Okama bārdasnaža” princips paredz, ka vienkāršākais no diviem iespējamiem izskaidrojumiem parasti ir patiesāks, tāpēc nepieņem pārdabisku skaidrojumu tikai tāpēc, ka tev gadījās redzēt sapni par savu vecmāmiņu naktī, kad viņa nomira.
9. Vai apgalvojums nāk no avota, kurš cenšas pārliecināt par tā patiesumu?
Zinātne vienmēr sāk ar nulles hipotēzi, meklējot pierādījumus, kas var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Pseidozinātne sāk ar pozitīvu hipotēzi un to balsta ar apšaubāmiem pētījumiem un personīgām pārdomām. Parasti ir mazticams, ka uz konkrēta apgalvojuma popularizēšanu vērsta iestāde nāks klajā ar datiem, kas šo apgalvojumu neapstiprina. Šādi interešu konflikti vienmēr jāuztver nopietni.
10. Vai apgalvojuma izvirzītāji ir atklāti par izmantotajām testēšanas metodēm?
Jebkurā kvalitatīvā pētījumā ir iekļauts izmantoto testēšanas metožu apraksts un būs norādīti visi iegūtie dati, pat ja tie nepamato secinājumus. Skeptiski uztveriet jebkuru apgalvojumu, kuram nav detalizēti izskaidrota, rūpīga un atbildīga pētījuma metodoloģija, tai skaitā citu ekspertu veikta pārbaude un replikācija. Tāpat arī apgalvojumus, kur nav uzrādīti secinājumiem neatbilstoši dati.
11. Kādas kvalitātes dati ir apgalvojuma pamatā?
Uzmanies no gadījumiem, kad uzrādītajos datos varētu būt veikta subjektīva izlase, kas nozīmē, ka tiek uzskaitīti ir tikai ar hipotēzi sakrītošie datu punkti, bet tie, kas tai neatbilst, tiek ignorēti. Šādi piemēri bieži ir redzami televīzijas ekstrasensu šovos. Uzmanies no paraugu kopām, kas ir pārāk mazas, lai iegūtu statistiski nozīmīgu rezultātu, kā tas ir redzams lielākajā daļā homeopātijas klīnisko pētījumu. Un īpaši uzmanies no pavirši izdarītiem secinājumiem, piemēram, pieņēmuma, ka atveseļošanās pēc kāda ārstniecības līdzekļa lietošanas ir tiešas sekas konkrētā ārstniecības līdzekļa lietošanai.
12. Vai apgalvojuma izvirzītāja kvalifikācija ir leģitīma?
Ņem vērā, ka pastāv liels daudzums neakreditētu institūciju (bieži vien pagrīdes kantori), kas izsniedz diplomus gandrīz vai jebkurā specialitātē. Ņem vērā, ka dažas institūcijas, kas sakās esam akreditētas, šo akreditāciju ir saņēmušas no neleģitīmām akreditēšanas komisijām. Visbeidzot, ņem vērā, ka īstām, akreditētām universitātēm bieži vien ir programmas nezinātniskās jomās, kā piemēram hiropraktikā, naturopātijā un akupunktūrā. Jums jābūt modram. Lai pārliecinātos cik modram, dodieties uz ThunderwoodCollege.com un iegūstiet pats savu doktora grādu dažu sekunžu laikā, jebkurā izvēlētajā programmā, turklāt par brīvu.
13. Vai apgalvojuma izvirzītāji kritizē pieņemtās normas?
Kad tiek prezentēti īsti pētījumi, tie ietver atklātos pierādījumus un secinājumus. Tie nav sensacionāli un emocionāli uzsaukumi par to, ka mūsu ēdiens ir bīstams, ka mēs iznīcinām planētu, ka valdība piesedz savus ļaunos darbus vai ka Jūs tiksiet nosūtīts uz elli, ja pieņemsiet evolūcijas teoriju. Kad apgalvojums tiek prezentēts kā altenatīva visam, kas esošajā statusā ir nepareizs, tas ir signāls, ka apgalvojuma pamatā, visticamāk, ir ideoloģiski vai filozofiski motīvi, nevis zinātne.
14. Vai apgalvojums tiek pozicionēts kā “dabisks”?
Kā redzams atkal un atkal, termins “100% dabisks” nekādi nenozīmē, ka produkts ir nekaitīgs vai veselīgs. Kā piemēri minami velnarutks, dzīvsudrabs, svins, krupju izkārnījumi, medūzu neirotoksīni, azbests, nemaz nerunājot par milzu daudzumu toksisku baktēriju un vīrusu (zarnu nūjiņas, salmonella, buboņu mēris, bakas). Daudzos gadījumos dabisku vielu sintētiskās versijas ir radītas kā drošākas, efektīvākas un vieglāk pieejamas alternatīvas.
15. Vai apgalvojums sakās esam balstīts politikā, ideoloģijā vai kultūrā?
Daži apgalvojumu izvirzītāji pamato savus izteikumus, sakot, ka tie jāpieņem tikai un vienīgi morāles, ētikas vai politkorektuma dēļ. Šāda metode tiek izmantota, lai novirzītu uzmanību no fakta, ka viņu apgalvojumiem nav spēcīga zinātniskā pamata. Dažos gadījumos, piemēram, “Jaunās Zemes kreacionisti” izmanto ASV tiesu sistēmu, lai piespiestu skolas mācīt viņu apgalvojumus kā faktus. Parasti, ja teorija ir zinātniski pamatota, pat ja tā ir nesen atklāta, tā galu galā nonāks līdz izglītības sistēmai. Kvalitatīva zinātne rodas laboratorijās, nevis tiesās, protesta gājienos, blogos vai baznīcā. Politiska vai kultūras kampaņa, kas tiek veikta, lai legalizētu vai atbalstītu kādu produktu vai apgalvojumu bez racionāla pamatojuma, ir spēcīga norāde, ka tur kaut kas nav kārtībā.
Tas arī viss. Izmantojot šo sarakstu, ikviens ir labi aprīkots izsijāt graudus no pelavām. Šie ir jautājumi, kurus vajadzētu mācīt skolās, rosinot jauniešus sākt uzlūkot mūsdienu trako un juceklīgo informācijas telpu ar kritisku aci. Spēja atšķirt faktus no izdomājumiem ir būtiska mūsu kā sugas attīstībā, meklējot nākošos lielos atklājumus medicīnā, visuma izpētē, datorprogrammēšanā, enerģētikā un jebkurā citā zinātnes jomā.
Iesakām arī iepazīties ar citiem autoriem, no kuriem iedvesmojās šī raksta autors Brian Dunning:
Karls Seigans bija viens no pirmajiem, kas plašākai publikai piedāvāja kritērijus zinātnes atšķiršanai no pseidozinātnes, tos publicēdams savā grāmatā “Dēmonu apsēstā pasaule”, kas tika izdota 1996. gadā. Viņa “bulšita atpazīšanas komplekts” bija norāžu virkne, kas vienkāršam cilvēkam ļautu pamanīt loģikas kļūdas un citus bieži sastopamus trūkumus populāros pseidozinātniskos apgalvojumos. Šī tradīcija tika turpināta daudzos citos lielo domātāju darbos, un mūsdienās ir papilnam citu līdzīgu sarakstu. Cenšoties palielināt šo apjukumu, es uzņēmos apkopot dažus no labākajiem šāda veida sarakstiem, tos visus apvienojot, izraugoties labākos punktus un noīsinot tos līdz vienam vienīgam sarakstam. Liela pateicība par šī saraksta tapšanu pienākas Dr. Stīvenam Baretam no Quackwatch.org, Dr. Tomam Pērlsam no AntiAgingQuackery.com, Dr. Maiklam Šermeram no Skeptiķu biedrības un, protams, Dr. Karlam Seiganam. Visi augstākminētie kungi ir ieguldījuši daudzus gadus smaga darba, lai pasargātu publiku no bīstamiem un nepatiesiem pseidozinātniskiem apgalvojumiem. Tā nav sagadīšanās, ka līdzīgas tēmas caurauž viņu visu darbus.
Tulkots saskaņā ar rakstisku atļauju no Skeptoid Media, Inc.
Visas autortiesības pieder Skeptoid Media.
Autors: Brian Dunning, Skeptoid
Tulkojums un attēli: Liene Spruženiece
Oriģinālais avots: https://skeptoid.com/episodes/4037