Pasākumi skeptiski, zinātniski un racionāli domājošiem cilvēkiem
Kā (ne)strādā homeopātija?

Kā (ne)strādā homeopātija?

1.      Kas notika?

Oficiālajā Krievijas valdības izdevumā – „Krievijas avīzē” („Российская газета”), tika publicēta intervija ar homeopāti Irinu Kuzminu. Tajā Kuzmina stāsta par to, kā ar homeopātijas palīdzību ārstē vēzi vēlīnās stadijās, kā arī par savu kolēģu praksi Šveicē. Šī publikācija ir izraisījusi sašutumu ārstu un medicīnas žurnālistu vidū. Mēs palūdzām ārstam Artemijam Ohotinam paskaidrot, kas ir homeopātija un kāpēc ap šo tēmu raisās strīdi.

2.      Kas ir homeopātija?

Homeopātija ir ārstniecības metode, ko 18. gadsimta beigās izdomāja medicīnā vīlies vācu ārsts Zamuels Hānemans. Hānemana skepse pret tā laika medicīnu ir saprotama: ārsti toreiz izmantoja antizinātniskas un brīžiem pat bīstamas metodes, piemēram, asiņu nolaišanu. Hānemans pamanīja, ka hinīns, ar ko ārstē malāriju, viņam pašam izraisa drudzi. Un, ņemot vērā to, ka malārijas galvenais simptoms ir augsta temperatūra, viņš nolēmis, ka jebkuru slimību var ārstēt ar to līdzekli, kas izsauc tās simptomus. Tas arī ir „līdzīgā princips”, kas ir homeopātijas pamatā.

3.      Kā ārstē homeopāti?

Vispirms homeopāts detalizēti izjautā slimnieku par visām viņa sūdzībām. Tālāk viņš piemeklē vienu līdzekli, kas visvairāk atbilst slimnieka simptomiem, balstoties uz pieredzi un īpašām uzziņu grāmatām. Tieši tāpēc homeopāti saka, ka ārstē nevis slimību, bet slimnieku. Zīmīgi, ka pat pieredzējuši homeopāti dažādi novērtē viena vai otra simptoma atbilstību homeopātiskajam līdzeklim. 

4.      Vai homeopātiskie preparāti atšķiras no „parastajiem”?

Jā, homeopāti izmanto preparātus ļoti mazās devās, ko sauc par atšķaidījumiem. Piemēram, lai iegūtu līdzekli 30C atšķaidījumā (viens no populārākajiem atšķaidījumiem), to 30 reizes atšķaida simtkārt. Pirms katra atšķaidījuma mēģeni sakrata – to sauc par potencēšanu jeb pastiprināšanu. Homeopāti uzskata, ka līdz ar katru atšķaidījumu līdzekļa spēks tikai pieaug. Laikā, kad dzīvoja Hānemans, atomu teorija vēl nebija izplatīta, tāpēc likās diezgan pašsaprotami, ka vielu var atšķaidīt, cik vien vēlas. Mūsdienās ir skaidrs, ka 30C atšķaidījumā (tas ir 10⁶⁰ reizes) mēģenē nepaliks nevienas pamata vielas molekulas.

5.      Kā tad iedarbojas homeopātiskās zāles?

Homeopāti vai nu atzīst, ka atbilde uz šo jautājumu nav skaidra, vai arī piedāvā dažādas antizinātniskas teorijas. Loģiski paskaidrojumi viņiem nesanāk. Absolūti tīras vielas neeksistē, un viss, ar ko šķaida homeopātisko zāļu aktīvās vielas, var saturēt kādus piemaisījumus. Ja mēs esam atšķaidījuši līdzekli 30 reizes un tajā nav nevienas aktīvās vielas molekulas, kā var pārliecināties, ka esam ieguvuši pamata vielu, nevis to, ko saturēja mēģene ar šķīdinātāju? Arī ideja par to, ka atšķaidīšana tikai pastiprina zāļu iedarbību, izraisa grūtības: kas tad būs ar zālēm, ja tās iemetīs upē? Viss ūdens drīz kļūs par homeopātisko līdzekli stiprā atšķaidījumā, vai, precīzāk, par visu vielu atšķaidījumu, kas jebkad tajā upē ir iekļuvušās. Sanāk, ka ar ūdeni mēs uzņemam ārkārtīgi daudz homeopātisko līdzekļu.

6.      Bet klasiskajā medicīnā arī ir daudz neskaidrību!

Protams, ka ir! Pat vispopulārāko zāļu darbības mehānisms ne vienmēr ir līdz galam skaidrs. Taču tas nav būtiski, ja ir teorētiska izpratne par zāļu mehānismu un to efektivitāte ir pierādīta klīniskajos pētījumos. Homeopātiskie preparāti tika vairakkārt pārbaudīti klīniskajos pētījumos. Daži zemas kvalitātes pētījumi devuši šķietami pozitīvu rezultātu. Rūpīgāka šo darbu analīze parādīja, ka to saturs neļauj veikt secinājumus ne par homeopātiju kopumā, ne par homeopātijas efektivitāti kādas konkrētas saslimšanas gadījumā. Turklāt jāņem vērā, ka nemaz nav publicēti daudzi pētījumi, kuros rezultāts bijis negatīvs.

7.      Kāpēc homeopātus nepārliecina pētījumu rezultāti?

Homeopāti savu neuzticību skaidro ar to, ka klīniskajos pētījumos homeopātiskās zāles netika piemeklētas katram slimniekam individuāli: ārstēja saslimšanu, nevis saslimušo. Tāpēc homeopāti uzskata, ka standarta pētījumi nevar tikt attiecināti uz homeopātiskajām zālēm. Taču homeopātiskie līdzekļi tika pētīti arī daudz viltīgākos veidos: slimnieki ārstējās pie homeopātiem, kas piemeklēja preparātus individuāli, bet viņu izvēlētie līdzekļi tikai doti tikai pusei no slimniekiem, kamēr otra puse saņēma placebo. Arī tādos pētījumos homeopātijas efektivitāte netika apstiprināta. Uz šo homeopāti gan var iebilst, ka pētījumā bija piedalījušies slikti homeopāti.

8.      Vai tas nozīme, ka homeopātiju nevar loģiski atspēkot?

Visticamāk, tā ir. Ar eksperimentiem un racionāliem argumentiem var pārliecināt tikai tos, kas paši domā racionāli. Homeopātija šajā gadījumā ir tuvāka reliģijai vai misticismam. Taču homeopātijas atspēkošana nebūt nav uzdevums, kas tiek izvirzīts. Zinātnē, tajā skaitā medicīnā, darbojas savdabīga nevainības prezumpcija: metode tiek pieņemta, ja tās efektivitāte tiek pierādīta, nevis netiek apgāzta.

9.      Homeopātija taču nav kaitīga?

Principā nav. No homeopātijas var iegūt savu labumu. Lielākā daļa saslimšanu, ar kādām vēršas pie homeopāta, pāriet pašas par sevi vai noris viļņveidīgi un neprasa tūlītēju ārstēšanos. Piemēram, bērniem, kas saslimuši ar ARVI (akūti respiratorā vīrusa infekcija), ne vienmēr nepieciešams dot zāles. Vēršanās pie homeopāta šajā gadījumā pasargās bērnu no nevajadzīgām zālēm, tajā skaitā antibiotikām, ko bieži vien ārsti izraksta bez vajadzības. Taču homeopātija var būt arī kaitīga: gadījumā, kad ārsta iejaukšanās tiešām ir nepieciešama, cilvēks zaudē laiku, ejot pie homeopāta. Turklāt ticība homeopātijai bieži nāk komplektā ar citiem daudz bīstamākiem māņiem – piemēram, praktiski visi homeopāti iestājas pret vakcināciju.

10.   Vai homeopātija un alopātija ir savienojamas? Vai homeopātiju var praktizēt parasts ārsts?

No klasiskās homeopātijas viedokļa alopātija un homeopātija nav savienojamas. Taču jēdzienu alopātija („ārstēšanās ar pretējo”) izmanto tikai paši homeopāti. Medicīnā izmanto dažādas metodes, kuru efektivitāte ir pierādīta, nevis paļaujas uz metafizikas principiem. Ja kāda homeopātiskā metode pierādītu sevi klīniskajos pētījumos, tā tiktu iekļauta medicīnas arsenālā. Piemēram, medus kā līdzeklis pret klepu ir tautas līdzeklis, taču pēc pārbaudes klīniskajos pētījumos pediatri sāka ieteikt to oficiāli.

Praksē homeopāti nav tik strikti un apvieno parastās ārstniecības metodes ar homeopātiju. Mēreni homeopāti var arī neiestāties pret vakcināciju. Taču ticība homeopātijai liecina par tik arhaisku domāšanu, ka diez vai šāds ārsts labi orientējas mūsdienu medicīnā. Daži ārsti var arī neticēt homeopātijai, bet nozīmēt homeopātiskus preparātus placebo vietā, kad ārstēšana nav nepieciešama. Placebo terapijas ētiskums ir strīdīgs jautājums, un šāda prakse var veicināt autoritātes zudumu kolēģu vidū. Zviedrijā ir bijis gadījums, kad ārstam tika atņemta licence par homeopātisko līdzekļu nozīmēšanu.

11.   Kāpēc homeopātija joprojām ir tik populāra? Vai šis fakts nekalpo kā pierādījums tās efektivitātei?

Medicīnā vienmēr ir izmantoti ļoti spēcīgi līdzekļi – gan Hānemana laikos, gan mūsdienās. Tie ne vienmēr ir piemēroti vienkāršu saslimšanu ārstēšanai un var izraisīt blakusefektus. Taču pieņemt, ka ARVI, iesnas un virkne citu saslimšanu neprasa ārstēšanos, ir diezgan grūti.

Vēl grūtāk ir samierināties ar situāciju, kad medicīna ir bezspēcīga letālas saslimšanas priekšā. Rīkoties savas veselības labā ir ļoti stipra psiholoģiska vajadzība ne tikai slimniekiem un viņu tuviniekiem, bet arī ārstiem. Ārstam ir ļoti grūti nenozīmēt nevienu preparātu – tam ir vajadzīga liela pieredze un pārliecība. Slimniekam savukārt šāds risinājums ne vienmēr patīk. Homeopātija lieliski apmierina vajadzību „izdarīt kaut ko savas veselības labā”, kad nav jādara nekas.

12.   Daudzas valstīs homeopātija ir ne tikai atļauta, bet arī tiek atbalstīta valsts līmenī!

Jā, dažās valstīs homeopātija tiek izmantota kopā ar citām alternatīvās medicīnas metodēm. Taču lielākoties homeopātiskā ārstēšanās netiek apmaksāta no valsts un apdrošināšanas uzņēmumu puses. Lai arī mēdz teikt, ka Šveicē homeopātijai ir valsts statuss – tā nebūt nav. Arī Šveicē homeopātija tiek klasificēta kā alternatīvā medicīna, taču daži alternatīvās medicīnas veidi tiek apmaksāti no apdrošināšanas uzņēmumu puses, jo tā bija izlemts 2012. gada tautas referendumā.

13.   Man palīdz homeopātija – vai ar to nepietiek?

Tas ir ļoti labi. Jūs, visticamāk, neesat pārāk slims.



Autors: ārsts Artemijs Ohotins
Tulks: Ksenija Andrijanova
Raksts tulkots ar meduza.io atļauju.
Raksts krievu valodā lasāms šeit.