Danninga-Krīgera efekts – mūsu subjektīvā sajūta par tēmas izpratni ir vislielākā tieši tajā brīdī, kad mēs par to gandrīz neko nezinām.
Tuklāt, mēs veidojam maldinošu sajūtu cilvēkos, kas ir mums blakus.
Piemēram, uzsākot jaunu darbu, mēs nevēlamies atzīt, ka nezinām kādas pamatlietas, ar kurām mums nav bijusi pieredze.
Vai nebūtu prātīgāk teikt: “Es esmu dzirdējis par <nezināma lieta>, tomēr man nebija iespējas to aktīvi pētīt. Es to labprāt izdarītu tagad!”
Šajā gadījumā Jūs iegūsiet zemākas gaidas attiecībā pret Jūsu darbu (kas ir labi, jo tā ir tikai subjektīva sajūta citu galvās, kas neietekmē Jūsu darba rezultātu), lielākus laika resursus un labāku apmācību.
Šāda attieksme arī ļautu pārvarēt Danninga-Krīgera pīķi savā attieksmē citos jautājumos. Vai tas nebūtu lieliski?
Vairāk info, piemēram, šeit.