Kā uzzināt, vai kaķu terapija palīdz pret vēdersāpēm?
Kā noorientēties plašā zinātnisko pētījumu klāstā? Kādēļ visi pētījumi nav vienlīdzīgi? Kādi pierādījumi ir augstākas, kādi zemākas kvalitātes?
Tev palīdzēs noorientēties pierādījumu kvalitātes skala!
Viszemākās kvalitātes pierādījumi ir pamata informācija, ekspertu viedoklis, protams, ja vien tas nebalstās metaanalīzē vai citos augstas kvalitātes pierādījumos kā arī uz pierādījumiem nebalstītas vadlīnijas.
Piemēram: “Bet kā es varēju neielikt vadlīnijās to [Rigvir], kas Latvijā ir reģistrēts un iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā?”
Šī citāta autore, profesore Dace Baltiņa, ir mediķe, bet tas vēl nenozīmē, ka viņa, vadoties tikai pēc savas izglītības un pieredzes, var pateikt, vai Rigvir strādā vai nē, un var rīkoties, nebalstoties zinātnē un spēcīgos pierādījumos. Tas, ka politiķi un birokrāti ir pieņēmuši lēmumu, ka Rigvir strādā, arī nenozīmē, ka Rigvir strādā. Ir nepieciešami augstas kvalitātes pētījumi, kas Rigvir gadījumā nekad nav eksistējuši. Tādēļ par to gadiem cēla trauksmi onkologi, jo par pētījumi par Rigvir bija un vēl līdzšim ir tikai dažu gadījumu apskatu līmenī.
Individuāli gadījumi, jeb anekdotiski piemēri neliecina gandrīz ne par ko.
Piemēram: “Man sāpēja vēders un kaķis uzgūlās virsū. Man pēc brīža pārstāja sāpēt vēders.”
…paveicās! Man gulēja kaķis uz vēdera. Man labāk nepalika. Mani anekdotiskie pierādījumi nesakrīt ar tavējiem!
Tas, ka vienā atsevišķā gadījumā kādam šķiet, ka viņam kaut kas ir nostrādājis, ir ļoti vāji pierādījumi. Kā lai noskaidro, kura anekdotiskie pierādījumi ir spēcīgāki? Statistikas apkopojumos un novērojumu pētījumos (gadījumu vai kohortas pētījumi) tiek vākti tūkstošiem šādu anekdotisku novērojumu , lai varētu pieņemt jau nedaudz ticamāku secinājumu: 99.9% no 1 000 gadījumu kaķa sēdēšana uz vēdera nesamazina indivīda subjektīvo vēdersāpju izvērtējumu, tātad visdrīzākais kaķu terapija nestrādā. Tomēr statistiskie pētījumi, daudzu anekdotisku pierādījumu apkopojums, var nedot skaidru atbildi. Nekontrolētos pētījuma apstākļos nevar zināt, varbūt cilvēki kopā ar kaķi lietoja arī pretsāpju tabletes vai citus līdzekļus? Turklāt pastāv risks, ka negodprātīgs pētījuma veicējs ogo datos un speciāli atlasa tikai gadījumus, kas ir viņam labvēlīgi un ignorēja visus pārējos! Šo iemeslu dēļ ir nepieciešams pētīt interesējošo jautājumu tālāk.
Eksperimentālie pētījumi, kad kontrolētos apstākļos tiek mazinātas iespējamās kļūdas, jau sniedz labākus pierādījumus.
Turpinot piemēru ar vēdersāpēm – tās var būt dažādas un ar dažādiem cēloņiem! Ko tieši mēs gribam pētīt? Kādas tieši vēdesāpes jaunās potenciālās zāles mazinās? Cik spēcīgas? Kādā vecuma grupā? Cik liela zāļu deva tiks dota? Jāapzina šie un līdzīgi mainīgie, jo eksperimentāli pētījumi ir konktrēti, specifiski – tiek pētīta konkrēta, izmērāma saslimšana nevis vienkārši “man bišķi sāp vēders”. Tiek apzināti arī visi iespējamie mainīgie, kas var ietekmēt ārstniecības gaitas rezultātu – vai nav kādas citas saslimšanas, vai cilvēks nelieto kādus papildus medikamentus, vai nav veicis kādas izmaiņas savā dzīvesveidā un tamlīdzīgi.
Tomēr ar to vien nav gana. Ideālā variantā šie pētījumi ir randomizēti un dubultakli. Pacienti nezina, vai viņi saņem īstas zāles vai placebo tabletes, lai emocijas nespētu ietekmēt pacientu pašsajūtu. Pat ārsts nezina, vai viņš tev dod īstās zāles vai placebo, lai cilvēcīgais faktors – apzināta vai pat neapzināta atšķirīga attieksme pret abām pētījumu grupām – neietekmētu pētījuma rezultātus. Šādi pētījumi ļauj noteikt zāļu vai ārstniecības procesa efektivitāti. Turklāt ļauj to salīdzināt ar citu, jau pierādītu, ārstniecības metožu efektivitāti. Pat ja brīnumainā kārtā kaķu terapija tomēr konkrētu vēdersāpju ārstēšanā nedaudz strādā, bet ir daudz neefektīvāka par pretsāpju tabletēm, tad kaķus nav vērts izmantot vēdersāpju ārstēšanai.
Tomēr arī viens pētījums ar statistiski nozīmīgiem uzlabojumiem pacientu stāvoklī neļauj droši apgalvot, ka jaunā ārstniecības metode strādā. Varbūt pētījuma dizainā bija kādas problēmas, pētījuma gaitā tika pieļautas kādas kļūdas?
Metaanalīžu, sistemātisku pētījumu pārskatu rezultāti sniedz visaugstākās kvalitātes pierādījumus.
Tajos tiek apskatīti un kritiski izvērtēti desmitiem, reizēm simtiem pētījumu, desmitiem valstīs, tūkstošiem pacientu, kuriem ir dotas konkrētās zāles vai viena konkrētā terapija. Ja atkārtoti pētījumu rezultāti atkal un atkal apstiprina, ka zāles strādā, tad ar ļoti augstu drošības pakāpi varam teikt, ka mums ir spēcīgi pierādījumi, kas apliecina konkrēto zāļu efektivitāti konkrētās saslimšanas gadījumā.