Kanādiešu evolucionārpsihologs un lingvists Stīvens Pinkers savā jaunākajā esejā, kas publicēta tīmekļa žurnālā “New Republic”, aplūko eksakto un humanitāro zinātņu attiecības, cita starpā pievēršoties arī scientismam kā zinātniskās nostājas kritikai:
“Scientisms” ir neskaidrs termins, drīzāk sastopams kā apvainojums, nevis vienots apzīmējums konkrētai nostājai. Dažkārt scientismu pielīdzina gauži absurdām idejām, piemēram: “svarīga ir tikai zinātne” vai “zinātniekiem var uzticēt atrisināt visas problēmas”. Dažkārt scientisms tiek skaidrots ar tādiem īpašības vārdiem kā “vienkāršots”, “naivs” un “vulgārs”. Šāds definīciju vakuums ļauj man aizgūt šo negatīvo terminu un apzīmēt ar to nostāju, kuru vēlos aizstāvēt – gluži kā geju aizstāvju kustība to reiz panāca ar apzīmējumu queer.
Scientisms tā pozitīvajā izpratnē nav uzskats, ka cilvēki, kuru profesija ir “zinātnē”, būtu īpaši viedi vai cēli. Tieši pretēji, zinātni definē tādas prakses kā atvērta diskusija, profesionālapskate (peer review) un dubultakli pētījumi. Šīs metodes ir īpaši veidotas, lai zinātnieki, tādi paši cilvēki kā visi pārējie, varētu izvairīties no kļūdām un grēkiem, kam pakļauts ikviens. Scientisms nenozīmē, ka visas šobrīd eksistējošās zinātniskās hipotēzes ir patiesas; lielākā daļa jaunu hipotēžu tādas nav, jo zinātnes dzinējspēks ir pieņēmumu izdarīšanas un atspēkošanas procesā.
Pinkera apcerējumu angliski var izlasīt šeit. Vai viņa argumenti ir labi pamatoti? Domas dalās, un diskusija ir izvērtusies plaši. Adams Frenks apgalvo, ka zinātne dažkārt tiek pielietota nepareizi un dara vairāk ļaunu, nekā labu. Scientisms šādā gadījumā kalpo kā atgādinājums par zinātnes robežām.
Zinātnes spēku un noderīgumu neapgāž atziņa, ka mūsu pasaule ir pārpilna gan ar zinātnes augļiem, gan tās indēm. Pinkeram ir taisnība, scientisms ir nekonkrēts. Taču tas nenozīmē, ka šis termins ir bezjēdzīgs.
Kā šķiet tev? Zinātne nav absolūta, par to šaubu nav. Vai scientisms ir vērtīga zinātniskās nostājas kritika, vai varbūt vienkārši pārpratums?