Neviens no mums nav perfekti racionāli domājošs. Ikviena prātu ietekmē dažādas domāšanas kļūdas. Par vienu no tām – atpakaļskata kļūdu – vairāk uzzināsi šajā rakstā!
Mums ikvienam patīk dzīvot saprotamā pasaulē. Mūsu smadzenes atrod skaidrojumu jebkurai novērotajai situācijai, vai tā būtu kolēģa nepamatota uzvedība vai zibens spēriens kā Dieva dusmu rezultāts. Šis izpaužas arī tā saucamajā atpakaļskata kļūdā (hindsight bias), kuras rezultātā, zinot faktisko situācijas iznākumu, mēs saskatām to kā acīmredzamu, gandrīz kā vienīgo iespējamo attīstības scenāriju.
“Protams, ka “BitCoin” vērtība augs pēc Trampa uzkurinātajiem nemieriem ASV. Tas taču destabilizē dolāru, dodot lielāku prioritāti pārējām valūtām!” Pēc šāda vai līdzīga principa strādā domu gājiens katram no mums diendienā par daudzām situācijām.
Tomēr bieži vien mūsu spriedumi ir balstīti tikai šķietamā pārliecības sajūtā. Mēģināšu to ilustrēt ar Pola Lazarsfelda pētījumu, kuru viņš veica neilgi pēc Otrā pasaules kara. Pētījumā tika novērtēta karavīru īpašību korelācija ar kara apstākļiem. Tajā tika secināts, ka:
- labāk izglītoti kareivji psiholoģiski vairāk cieta kara laikā (mazāk izglītotiem kareivjiem palīdzēja “ielas dzīves skola”).
- baltādainie kareivji bija dedzīgāki ranga paaugstināšanas jautājumos nekā afroamerikāņi (simtgades ilgā afroamerikāņu paverdzināšana mazinājusi viņu motivāciju dzīties pēc sasniegumiem).
Saskaņā ar amerikāņu vēsturnieku Artūru Šlesingeru šī pētījuma rezultāti ir pašsaprotami.
Paņem pauzi un padomā, vai tu būtu nonācis pie tādiem pašiem rezultātiem, vienkārši apdomājot šos jautājumus, neveicot pētījumu?
…
Esi apdomājis? Diezgan acīmredzami, vai ne?
Bet… reālie pētījuma rezultāti bija pilnīgi pretēji. Šis gadījums ļauj parādīt, cik viegli mēs piekrītam faktiem, kas mums intuitīvi šķiet patiesi.
Vai pārdomu laikā tev bija sajūta, ka tu nonāktu pie citiem rezultātiem? Tagad, zinot īsto rezultātu, vai tu vari izdomāt, kādēļ īstie secinājumi ir daudz ticamāki? Bet, ja mēs teiktu, ka pirmajā reizē minētie rezultāti tomēr bija pareizie, un es speciāli tevi maldinu? Cerams, man izdevās novest tevi līdz apjukumam. Izbaudi to!
Tev nav ne jausmas, kāds ir īstais pētījuma rezultāts, un tikai tagad tu nevis meklē faktus, kas apstiprinās tev tīkamo apgalvojumu, bet sāksi uzdod pareizos jautājumus, kas galu galā novedīs līdz patiesībai.
Tikai tagad tu neesi pakļauts atpakaļskata kļūdai šī jautājuma analīzē. Meklē šo neskaidrības sajūtu ikdienā!
Esi racionāls!
UZDEVUMI APMĀCĪBĀM PAR ATPAKAĻSKATA KĻŪDU:
Iespējams, Tev ir nācies dzirdēt frāzi “Sātana advokāts”. Tā ir situācija, kad Tev jāaizstāv ideja, kurai Tu pats netici. Šis process ne tikai prasa manāmu prāta veiklību, bet arī ļauj izslēgt atpakaļskata kļūdu no pasaules skatījuma, jo liek meklēt argumentus, kas apstiprina uzskatus, kam nepiekrīti.
Pamēģināsim izspēlēt “Sātana advokāta” situāciju!
1. Atrodi kādu uzskatu, kam tu vai tavi draugi piekrīt, piemēram:
- specifisks sporta veids (futbols), kas visiem draugiem patīk;
- filma, kas patīk visai ģimenei;
- pop-kultūras elks, kas visus uzrunā.
2. Apdomā “Sātana advokāta” argumentus, kurus tu varētu izmantot, lai aizstāvētu pretējos uzskatus, piemēram:
- “futbolam nav nekādas pievienotās vērtības, tur tikai cilvēki skraida pakaļ bumbai;
- “ģimenes mīļākajai filmai ir standarta sižets, kas ir redzēts daudzās citās filmās”;
- “elkam nav īsti labas, spēcīgas balss, tikai izskats”.
3. Sadalieties grupās! Divām grupām jāizvēlas viens uzskats un vienai no tām ir jāaizstāv “par” pozīcija, otrai “pret” pozīcija! Apdomājiet argumentus savai pozīcijai un īsā diskusijā izklāstiet savu pozīciju. Pārējie skatītāji diskusijas beigās balso, kuras grupas argumenti ir bijuši pārliecinošāki. Šāda diskusijas izspēle radīs papildu motivāciju iziet no komforta zonas un nopietni pievērsties pretargumentiem.
4. Pēc diskusijas pārrunājiet, vai sākotnējais skatījums uz izvēlēto uzskatu ir mainījies? Vai izmantotie argumenti abām pusēm ir neapstrīdami patiesi, vai arī tie mainās līdzi pozīcijai, kura jāpārstāv? Kuri argumenti bija labāk, kuri mazāk pamatoti?
Katram jautājumam var būt dažādi aspekti. Ja Tu piekrīti tikai vienam skata punktam, Tev ir sarežģīti redzēt citas pozīcijas atpakaļskata kļūdas dēļ. Tomēr vajag izvērtēt arī citu pozīcijas, jo tās var būt pat labāk pamatotas nekā tavi uzskati!
5. Papildus uzdevums. Izvērtē, vai šajā dilemmā ir tikai divas puses? Varbūt tā ir viltus dilemma un pastāv kādas citas iespējas, kas diskusijā netika apsvērtas? Pasaule reti ir tikai melnbalta, bet cilvēkiem piemīt arī cita domāšanas kļūda – domāt melnbaltās kategorijās.
Atpakaļskata kļūdai ir liela ietekme uz pasaules notikumu skaidrojumu un zinātnes interpretāciju.
Piemēram, pateicoties medicīnas atklājumiem, mēs tagad zinām, ka domāšana notiek galvā, smadzenēs. Tas mums liekas pašsaprotami.
Savukārt, senatnē tas nebija skaidrs un figurēja daudzi dažādi uzskati. Viens no populārākajiem bija kardiocentriskā hipotēze – cilvēki domā ar sirdi. Tam ticēja, piemēram, Aristotelis.
Iedomājies, ka tā tomēr ir taisnība! Atrodi argumentus, kas varētu to apstiprināt!
Iespējamās atbildes:
- Kad mēs īpaši pārdzīvojam, ir jūtama spriedzes sajūta krūtīs, kur atrodas sirds.
- Sirds savieno ar asinsvadiem katru ķermeņa daļu, lai tā varētu nodod izdomāto kustību katrā ķermeņa daļā.
Kādus vēl intuitīvus argumentus Tu vari izdomāt, lai apstiprinātu šos nepatiesos, bet intuitīvi patīkamos apgalvojumus:
- Zeme ir plakana.
- “Ja Tu kaut ko spēcīgi vēlēsies, tas piepildīsies.”
- Akupunktūra dziedē dažādas cilvēka slimības.
Vai Tavā dzīvē ir bijusi kāda situācija, kad Tu nekritiski noticēji kādam līdzīgam apgalvojumam?
Tieši šādos pseidozinātniskos un ezotēriskos uzskatos bieži nostrādā atpakaļskata kļūda. Kāds Tev ir pateicis kaut ko, kas Tev intuitīvi šķita pareizi, bet Tu neesi to nemaz nopietni pārdomājis un izvērtējis pretējo pusi. Domāt kritiski nozīmē izvērtēt, cik faktos un realitātē balstīti ir Tavi uzskati, pat ja tie tev ir ļoti tuvi un mīļi.
Daudzi vēstures procesi mums tagad šķiet pašsaprotami un neizbēgami, kamēr tie tādi nav bijuši.
Piemēram, mūsdienu skolu sistēma, kurā valsts organizē visu bērnu izglītošanu, plašāk sāka parādīties tikai 20. gadsimta sākumā. Pirms tam bērnu apmācības notika lielākoties maksas privātstundās vai privātskolās vai par sava bērna izglītību gādāja paši vecāki.
Kādā pasaulē mēs dzīvotu, ja mūsdienās nebūtu skolu un katrs domātu par izglītību pats? Kā tas ietekmētu pasauli?
Iespējamās atbildes:
- Būtu stipri mazāk cilvēku, kas prot lasīt un rakstīt. Datori un internets nebūtu plaši izplatīti vai tiktu izmantoti citā formātā – bez teksta, bet pārsvarā audiovizuāli (piemēram, kā TikTok). Pastāvētu milzīga sabiedrības nevienlīdzība starp izglītotiem bagātniekiem un neizglītotām masām.
- Sabiedrībā būtu vairāk skolotāju, jo nepieciešams vairāk cilvēku, kas individuāli mācītu bērnus privātstundās.
Tikai tādēļ, ka kaut kas ir noticis iepriekš, ir ierasts un tradicionāls, tas nenozīmē, ka tas ir vienīgais vai labākais risinājums. Kā daudz labāka un efektīvāka izglītības sistēma varētu izskatīties nākotnē?
Apmācību, kas balstītas rakstā un uzdevumos, dalībnieki iegūs sekojošas:
| Zināšanas: | Uzzinās, ka eksistē domāšanas kļūdas un detalizētāk par vienu no tām – atpakaļskata kļūdu. |
| Prasmes: | Spēs saskatīt un aizstāvēt dažādu uzskatu un apgalvojumu dažādas puses. |
| Uzskatus: | Ikviena racionalitātei ir limiti. Ja cilvēks zina par tiem, viņš kritiskāk izvērtē savu un citu domāšanu un nepieņem pārsteidzīgus (kļūdainus) lēmumus. |
Vairāk par atpakaļskata kļūdu vari uzzināt Skepticafe diskusijā par Psiholoģijas mītiem kā arī Judkovska esejā “Hindsight devalues science”.
SkeptiCafe rakstu sērija “Esi racionāls” tiek veidota ar CEPA un Techsoup Europe atbalstu.
Autors: Dmitrijs Trizna
Kiberdrošības konsultants, “SkeptiCafe” lektors