Pasākumi skeptiski, zinātniski un racionāli domājošiem cilvēkiem
Neseko akli visiem trendiem – īsi par līdzskrējēja efektu

Neseko akli visiem trendiem – īsi par līdzskrējēja efektu

Cik daudz lietu es daru tāpēc, ka tās man patīk? Cik tikai citu ietekmes dēļ? Pieslieties idejām un lietām, ko dara citi tev apkārt, ir ļoti viegli.

Pandēmijas izraisītās sekas jūtamas katru dienu. Rindas pie veikaliem, tukšas viesnīcas, slēgtas kafejnīcas. Nedrīkst nepieminēt jauno matu sakārtojumu modi, kas saucas “ļaujiet strādāt manam frizierim”. Lielākā daļa cilvēku strādā no mājām un arī uzradies brīvais laiks, ko veltīt jauniem vaļaspriekiem. Man apkārt visi sāka sportot, peldēt ledusaukstā ūdenī, likt bildes sociālajos tīklos ar saviem sasniegumiem. Es sāku ar jogu. Katru dienu vingroju un jutos lepna ar sevi. Protams, skatījos arī kā vēl simtiem sieviešu dara to pašu.

Tagad, atskatoties uz janvāra sākumu, mana pēkšņā vēlme sākt jogot nav nekas cits kā līdzskrējēja efekts.

Man apkārt tik daudz sieviešu to darīja, sociālie mediji bija tik pilni ar jogu, ka es sāku justies slikti, ka nerūpējos par savu ķermeni, neesmu gana lokana. Protams, svarīgākais – man nebija seksīgas bildes legingos sarežģītā jogas pozā, kuru varētu ielikt instagramā.

Līdzskrējēja efekts (Bandwagon effect) izpaužas kā tendence cilvēkiem pieņemt noteiktu uzvedību, stilu vai attieksmi tikai tāpēc, ka visi citi to dara. Jo vairāk cilvēku pieņem jauno uzvedību, jo lielāka varbūtība, ka citi cilvēki arī “skries līdzi”. Jo vairāk cilvēku sāka praktizēt jogu, jo vairāk arī es gribēju to pamēģināt. 

Cilvēka smadzenes cenšas pēc iespējas efektīvāk apstrādāt informāciju, tāpēc tās izmanto jau gatavus īsceļus, kas palīdz ātrāk pieņemt lēmumus. Tādā veidā tiek izlaists informācijas izvērtēšanas process un rodas kļūdas. Piemēram, sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka pēc vidusskolas uzreiz ir jādodas tālāk studēt augstskolā. Lai arī šāda ideja ne visiem vidusskolēniem liekas pareiza, daļa vecāku un sabiedrības spiediena rezultātā iestāsies kādā augstskolā, lai jau pēc pusgada izstātos. Šādu impulsīvu lēmumu pieņemšana, nebalstoties uz saviem spriedumiem, notiek, jo gandrīz visi cilvēki vēlas tikt atzīti, vēlas iederēties, vēlas pieslieties uzvarētāju pusei (un augstskolas pabeigšana noteikti pieskaitās pie uzvarētājiem). Tieši tāpēc līdzskrējēja efekts ir tik izplatīts sabiedrībā. To var saskatīt modē, mūzikā, popkultūras vidē, sportā, finanšu jomā u.c. 

Šī efekta ietekme saskatāma lielākos un mazākos mūsu ikdienas lēmumos un bieži vien ir nekaitīga. Piemēram, kāds nopirks jaunu kleitu, jo skolā visām stilīgajām meitenēm tāda arī ir, vai kāds sāks klausīties džezu, jo tas kļuvis pasaulē tik populārs, vai arī tu pamēģināsi jaunu recepti, jo pamanīji, ka visi draugi Facebookā par to vien runā. Cilvēki citu ietekmē sāk pievērsties aktīvākam dzīvesveidam, klausās vienu un to pašu mūziku, veido jaunus, pozitīvus ieradumus, kas ir tikai apsveicami. 

Tomēr individuālās kritiskās domāšanas trūkumam ir arī negatīvas sekas, ko aktīvi izmanto dažādas sociālas un politiskas kustības. Labs piemērs tālu nav jāmeklē – jo vairāk cilvēku skaļi paudīs maldinošu informāciju par vakcīnām, biedēs ar šausmīgiem blakusefektiem, jo lielāka iespējamība, ka arī citiem būs bail vakcinēties. Līdzskrējēja efekts plašākā mērogā jau ir drauds kopīgajai sabiedrības veselībai.

Piemēram, kamēr jaunas kūkas receptes izmēģināšana skar tikai tevi un tev tuvos, tikmēr masveida piesliešanās jaunai, populārai, bet maldīgai anti-vakcīnu sazvērestībai var novest pie nopietnām sekām uz plašākas sabiedrības veselību.

Atceries, ka vienmēr būs cilvēki, kas izmantos šo efektu savā labā. Lai gan nav iespējams pilnībā izvairīties no impulsīviem lēmumiem, kas izdarīti apkārtējo spiediena varā, ir dažas lietas, ko varam mācīties. Pirmkārt, mēģini palēnināt savu lēmumu pieņemšanas procesu. Dod sev laiku apsvērt visas detaļas. Padomā, vai šis lēmums ir populārs citu cilvēku vidū? Otrkārt, mēģini pieņemt lēmumu vidē, kur nejūti citu cilvēku spiedienu. Visbeidzot, apsver alternatīvas iespējas, kas būtu pretējas vairākuma viedoklim. Varbūt tas var pavērt vēl nezināmu pusi, kas ir daudz piemērotāka tieši Tev! Esi racionāls un neskrien līdzi pārējiem!


UZDEVUMI APMĀCĪBĀM PAR LĪDZSKRĒJĒJA EFEKTU:

Lai dzīvē pierādītu līdzskrējēja efektu, 1962. gadā ASV izjokošanas televīzijas šovā “Candid Camera” tika veikts eksperiments. Brīvprātīgu cilvēku grupai tika dots uzdevums braukt ar liftu ar piezīmi, ka visi stāv nepareizajā virzienā (seja nav vērsta uz lifta izeju), nedodot plašāku aprakstu par eksperimenta mērķi. Lielākā daļa cilvēku, kas nejauši arī iekāpa liftā, uzreiz kopēja šo uzvedību, pat nejautājot kāpēc. Pēc ekspertu domām, iemesli šādai cilvēku rīcībai bija vēlme būt “uzvarētāju pusē” (piemēram, nekļūdīties, uz kuru pusi jāstāv liftā) un vienlīdz spēcīga vēlme iederēties starp citiem. Vēl noteikti viņi ietekmējās no neapzinātas pārliecības, ka “ja jau visi tā dara, tas nevar būt nepareizi”.

Atminies kādu savas dzīves epizodi, kur esi bijis sabiedriskā vietā ar daudz cilvēkiem. Vai tu arī esi automātiski kopējis citu cilvēku uzvedību, pat nepiedomājot, kāpēc tā dari? Kādi bija iemesli? Kādi bija ārējie apstākļi, kas lika tā darīt?

Piemērs: nāk prātā kinoteātri, kur visi gaida garā rindā uz popkorna pirkšanu. Arī man, ieejot šajā plašajā telpā, automātiski gribas iet un nopirkt popkornu, kaut arī tajā brīdī jūtos labi paēdusi un iepriekš nemaz neplānoju pirkt našķus. Sabiedrības spiediena rezultātā tā liekas pareizākā izvēle, jo visi taču tā dara.

Daudzas lietas, pakalpojumus mēs pērkam tikai tāpēc, ka citi arī tos pērk un tie ir populāri.

Apskati lietas, kas tev tagad ir apkārt. Apdomā, kuras lietas tu nopirki, jo tev tās patiešām vajadzēja, un kuras lietas pirki impulsīvi pūļa iespaidā.

Sastādi sarakstu ar šo produktu/lietu īpašībām, kas mudinājušas tevi nopirkt šo preci.

  • Kādas īpašības dominē šajā sarakstā?
  • Kādas tendences kopumā ir novērojamas tavos pirkumos?
  • Vai vari saskatīt noteiktus trendus, kas ietekmējuši tavus pirkumus?

Apmācību, kas balstītas rakstā un uzdevumos, dalībnieki iegūs sekojošas:

Zināšanas: Uzzinās, ka eksistē domāšanas kļūdas un detalizētāk par vienu no tām – līdzskrējēja efektu.
Prasmes: Spēs labāk izprast savu lēmumu pieņemšanas gaitu. Spēs nošķirt impulsīvus lēmumus no pārdomātiem un pamatotiem lēmumiem.
Uzskatus: Lēmumu pieņemšana ir sarežģīts process. Izprotot šo procesu, var labāk iepazīt sevi kā personību, kā arī labāk izprast sabiedrību un tajā pastāvošo kārtību.


Autors: Ilva Lorence
SkeptiCafe kritiskās domāšanas entuziaste


Par šo un citām domāšanas kļūdām uzzini vairāk SkeptiCafe video un rakstu sērijā “Esi racionāls!“, kas top ar CEPA un “Techsoup” atbalstu.