Pasākumi skeptiski, zinātniski un racionāli domājošiem cilvēkiem
Ar kādiem paņēmieniem horoskopi mūs apmuļķo

Ar kādiem paņēmieniem horoskopi mūs apmuļķo

Vai esi lasījis aprakstus par savu horoskopa zīmi un izjutis to mulsinošo sajūtu, cik precīzi tie ir? Kaut kādā mērā noteikti vari identificēties ar stūrgalvīgo “vērsi”, drošsirdīgo “lauvu” vai gaisīgajiem “dvīņiem”? Neskatoties uz šīm intuitīvi patīkamajām sakritībām, astroloģija ir pseidozinātne, kuras prognozes un personības apraksti nav labāki par nejaušiem minējumiem. Rakstā uzzināsi, kāpēc par spīti pierādījumu trūkumam astroloģijas prognozes šķiet tik ticamas.

Astroloģija turpina būt plaukstošs bizness ar spēcīgu industriju un plašu redzamību sabiedrībā. Horoskopu slejas publicē pat visādi citādi cienījami žurnāli, avīzes un ziņu portāli. Tā ir atradusi vietu pat dažu Latvijas vidusskolu piedāvājumos, un specializētas “mācību iestādes” veiksmīgi pārdod nemaz ne lētus kursus un kvalifikācijas diplomus dažādos šī misticisma paveidos.

Bet padomā vēlreiz! Vai tiešām mūsu raksturi un nākotne atrodas nejauši izvēlētu, triljoniem kilometru attālu zvaigžņu kontrolē? Vai visām tavām paziņām, kas dzimuši līdzīgā laika periodā, ir līdzīgas personības? Un cik precīzas patiesībā ir astrologu prognozes?

Mans mērķis rakstā nav atspēkot maģisku enerģiju eksistenci un novecojušos kosmoloģijas konceptus, kas balsta astroloģijas teorijas.

Ir pietiekami daudz zinātnisku pētījumu, kur astroloģijas prognožu efektivitāte ir eksperimentāli testēta statistiski lielās cilvēku grupās, viennozīmīgi parādot, ka tās nav precīzākas par nejaušiem minējumiem pat gadījumos, kad pieaicināti kopienā respektēti “speciālisti” ar daudzu gadu pieredzi profesijā.

Interesantāks ir jautājumus, kāpēc personīgā līmenī tā šķiet tik ticama. Šim fenomenam ir racionāls izskaidrojums, un tas meklējams mūsu kognitīvajos procesos. Konkrēti divās bieži sastopamās domāšanas kļūdās – Forera-Bārnuma efektā un apstiprināšanas nosliecē.

Forera-Bārnuma efekts ir tendence saskatīt dziļi personisku nozīmi vispārīgos apgalvojumos. Šī efekta spēku pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados savās psiholoģijas lekcijās demonstrēja profesors Bertrams Forers. Vispirms viņš studentus pakļāva sērijai psiholoģisku testu, pēc kuriem tiem tika izsniegts individuāls personības raksturojums. Studentiem tā precizitāte bija jānovērtē piecu ballu skalā. Kopumā Forers vairumā gadījumu bija trāpījis mērķī, saņemot vidējo vērtējumu 4,3 balles. Studenti uzskatīja, ka saņemtie raksturojumi precīzi raksturo tieši viņu personību. Tikai pēc tam tiem tika atklāts, ka visi izsniegtie personības apraksti bija identiski, veidoti no 13 apgalvojumiem, kas atrasti astroloģijas grāmatās.

Varbūt mēs nemaz neesam tik atšķirīgi, kā reizēm varētu šķist?

Šis eksperiments ir atkārtots daudzas reizes, vienmēr dodot līdzīgus rezultātus, vidēji ap 4,2 no 5 ballēm precizitātes skalā. Tālāki pētījumi rāda, ka mūsu tendence akceptēt vispārīgus apgalvojumus visizteiktākā ir tad, ja ticam, ka tie ir individuāli pielāgoti, ja ticam to avota autoritātei un ja apgalvojumos galvenokārt minētas pozitīvas rakstura iezīmes. Tomēr arī negatīvie vērtējumi tiek akceptēti, ja ticība autoritātei ir pietiekami spēcīga.

Kā piemēru piedāvāju manis veidotu personības aprakstu tieši tev, par pamatu izmantojot dažus no Forera stila apgalvojumiem:

Žēl, ka manas ambīcijas neskar astroloģijas nozari, jo šis darbs tiešām kaulus nelauztu. Forera-Bārnuma efekts ir tik spēcīgs, ka tiek veiksmīgi izmantots arī citās jomās, piemēram, reklāmā, dažādu video un mūzikas platformu “personīgi” pielāgotajās rekomendācijās, kā arī interneta testos, kas sola atrast jūsu “alter ego” kādā no iemīļota seriāla varoņiem.

Otra domāšanas “kļūda”, kas pastiprina Forera-Bārnuma efektu, ir apstiprināšanas nosliece, par ko vairāk var uzzināt iepriekšējā rakstā.

Tā raksturo tendenci daudz labāk pamanīt un atcerēties informāciju, kas atbilst mūsu uzskatiem. Tāpēc pat horoskops, kas pareizi “uzminējis” tikai 50% no faktiem, var šķist ārkārtīgi precīzs, jo nesakritības paliek neievērotas. Šeit varam paskatīties uz 3. marta “Delfi” “Orākula” prognozi Mežāžiem:

“Attiecībās ar apkārtējiem vari kļūt neizlēmīgs un izklaidīgs. Pacenties koncentrēties, ja esi ķēries pie kāda svarīga darba. Ja apzinies sevī kādu trūkumu, neļauj tam kļūt par klupšanas akmeni attiecībās ar tuviem cilvēkiem.”

Ievēro, cik dāsni izmantotas varbūtības izteiksmes – “vari kļūt”, “ja esi”, “ja apzinies”, ievērojiet apgalvojumu vispārību. Kurš gan no mums gandrīz katru dienu nepiedzīvo kādu neizlēmības epizodi vai grūtības koncentrēties? Ja šī epizode bijusi spilgta, šis horoskops šķitīs “kā naglai uz galvas”, nemaz nepamanot norādes par problēmām personiskās attiecībās, ja tobrīd tajās viss ir labākajā kārtībā.

Domāšanas kļūdas ietekmē mūs visus neatkarīgi no intelekta līmeņa, racionalitātes vai citādiem talantiem. Tā nav novirze no normas vai reta parādība, bet gan smadzeņu radīts “īsceļš”, lai optimizētu lēmumu pieņemšanas ātrumu. Ēnas puse šādai efektivitātei ir kļūdaini lēmumi. Spēja atpazīt, kurās situācijās nevaram uzticēties saviem kognitīvajiem procesiem dažos gadījumos var būt kritiski svarīga.

Tāpēc, ja tev patīk lasīt dienišķos horoskopus, baudīt Forera-Bārnuma efekta paradoksu vai finansiāli balstīt astroloģijas industriju, uz priekšu! Bet neļauj tai ietekmēt svarīgus dzīves lēmumus un zini, ka patiesību tur neatradīsi! Izklaidējies, bet neļauj sevi apmuļķot! Esi racionāls!


Autors: Liene Spruženiece

Ģeoloģe, pētniece, SkeptiCafe aktīviste


Par šiem un citiem problemātiskās informācijas veidiem uzzini vairāk SkeptiCafe video un rakstu sērijā “Esi racionāls!“, kas top ar CEPA un “Techsoup” atbalstu.