Muļķību pārdošana bieži ir cieši saistīta ar sazvērestību teoriju piesaukšanu un izplatīšanu. Nepamatotu uzskatu un apgalvojumu izplatīšana neizbēgami liek saskarties ar kritiku. Vieglākais kā šo kritiku var neitralizēt ir pateikt, ka kritiķi vienkārši ir pret tevi sazvērējušies, jo ir kādu ļaunu motīvu vadīti.
Alternatīvajai medicīnai nav pierādījumu, ka tā strādā, vai ir pierādījumi, ka tā nestrādā. Ko dara cilvēki, kas ir pilnībā pārliecināti, ka viņu maģiskais zālīšu uzlējums ārstē vēzi un citas nopietnas slimības, kad saskaras ar īstu ārstu kritiku? Viņi bieži secina, ka viņi nav kļūdījušies. Viņi nepiekrīt, ka ārsti un eksperti viņus kritizē tādēļ, ka alternatīvās medicīnas pārdevēji stāsta nepamatotas muļķības, pelna naudu uz cilvēku ciešanām un attur cilvēkus efektīvām ārstniecības metodēm. Viņi savu ticību muļķībām attaisno ar sazvērestību. Ārsti un kritiķi vienkārši ir sazvērējušies pret viņiem, jo ārstiem taču maksā lielā, ļaunā farmācijas industrija. Ļaunā farmācijas industrija grib apspiest patiesību, ka maģisko zālīšu uzlējums ārstē visas slimības.
Sazvērestības teorijas ļauj skaidrot pasaulē notiekošo kā ļaunu un neredzamu, bet spēcīgu slepenu spēku darbības rezultātu. Sazvērestības novienkāršo pasauli līdz “mēs” pret “viņiem,” “labie” pret “ļaunajiem”. Šie ļaunie parasti grib izmantot, apspiest, paverdzināt vai nogalināt pārējos un slēpj šos nodomus. Šāds duāls pasaules skatījums palīdz apvienot labos, nevainīgos sazvērestību upurus pret kādu absolūti ļaunu ārēju ienaidnieku.
Muļķību pārdevējus par naudas pelnīšanu pārdodot nestrādājošus produktus kritizē zinātnieki, eksperti, mediji, valsts amatpersonas un citi. Tādēļ muļķību pārdošana bieži iet roku rokā ar sazvērestībām. Sazvērestības teorijas ļauj noraidīt visu kritiku – tā nav pamatota, jo kritiķiem slepus maksā vai tos kā citādi kontrolē kāda slepena organizācija. Turklāt sazvērestības ļauj sevi attēlot kā vajātus mocekļus, kuri cīnās ar vējdzirnavām. Muļķību pārdevēji ir atklājuši kādu apslēptu alternatīvu patiesību, bet viņus vajā un kritizē tikai tādēļ, ka visi citi vēlas šo patiesību apspiest. Viņi ir labie, kritiķi ir ļauni.
Sazvērestībām piemīt imunitāte pret pierādījumiem. Pierādījumus, kas atspēko sazvērestību, var viegli diskreditēt, tos nosaucot par daļu no sazvērestības. Visi, kas kritizē sazvērestības teoriju izplatītāju – mediji, eksperti, zinātnieki –, ir daļa no ļaunās sazvērestības vai uzpirkti. Turklāt pierādījumu trūkums sazvērestības eksistencei nemaz neliecina, ka sazvērestība neeksistē. Tieši pretēji. Sazvērestība ir tik labi slēpta, ka pierādījumus nevar atrast. Pierādījumu trūkums tikai liecina par to, cik visvarena un spēcīga ir grupa, kas organizē sazvērestību.
Sazvērestību teorētiķu mērķis ir cilvēkos attīstīt konspiratīvo domāšanu – iedēstīt cilvēkos nepārvaramu aizdomību, ka kaut kas nav tīrs. Sazvērestības noteikti pastāv un visiem citiem, it īpaši kritiķiem, ir kaut kādi zemiski nolūki: oficiālie avoti slēpj patiesību, visi melo. Apšaubi visu un neuzticies nevienam. Sazvērestību teorētiķi mēģina radīt aizdomas pret visiem, kas nepiekrīt sazvērestībām un tās kritizē.
Grandiozi apgalvojumi prasa grandiozus pierādījumus. Sazvērestības teorijas izvirza grandiozus apgalvojumus, bet spēcīgu pierādījumu sniegšanas vietā tās apmuļķo cilvēkus ar dažādiem manipulācijas paņēmieniem, no kuriem daudzi tiek apskatīti šajā kursā. No pirksta izzīst sazvērestības ir ārkārtīgi vienkārši, bet apgalvojuma izteikšana skaļi to nepadara patiesu. Apgalvojuma pamatošana ar pierādījumiem padara to patiesu.