Daļa no manipulācijas paņēmieniem iekļauj klaju melošanu vai tukšu salmu kulšanu. Tomēr it īpaši bīstams paņēmiens ir ogošana datos (cherry picking) – vienpusējas informācijas atlasīšana un sniegšana. Tiek atlasīti un uzsvērti tikai tie fakti, kas apstiprina vēlamo pozīciju. Viss pārējais tiek ignorēts vai apzināti noklusēts, tādejādi izlaižot būtiskus faktus un plašāku kontekstu.
Mēs dzīvojam informācijas pārbagātā pasaulē. Informācijas ir daudz, bet tā bieži vien ir pretrunīga. Jebkurš var viegli atlasīt tikai pāris faktus, kas apstiprina vajadzīgo perspektīvu, un ignorēt visu pārējo. Šādas vienpusējas, neobjektīvas informācijas atlasīšana un sniegšana ir īpaši bīstams manipulācijas paņēmiens, jo sniegtā vienpusējā informācija var būt patiesa, balstīta faktos un reālos notikumos. Vienpusējs saturs cilvēkiem bez padziļinātas medijpratības prasmēm vai zināšanām par konkrēto tēmu var pat šķist kā kvalitatīvs un objektīvs saturs. Turklāt vienkāršas faktu pārbaudes pret šo paņēmienu ir bezspēcīgas, jo visi izmantotie fakti var būt patiesi. Tomēr vienpusējs saturs neatspoguļo visu realitāti, bet tikai tās daļu. Tādejādi šis paņēmiens ļauj radīt sagrozītu, nepilnīgu un kļūdainu priekšstatu par notiekošo, līdzīgi citiem apskatītajiem manipulācijas paņēmieniem.
Ikdienā ar šādu faktu atlasīšanu mēs sastopamies regulāri. Tā notiek brīžos, kad cilvēki savu personīgo pieredzi, kas ir balstīta pilnīgi patiesos notikumos, kļūdaini vispārina un no tās veic grandiozus secinājumus. Piemēram, cilvēkam, kas devies ceļojumā uz Romu, var būt slikta pieredze ar sabiedrisko transportu. “Pēc ielidošanas autobuss no lidostas uz pilsētas centru stāvēja sastrēgumā stundu! Savukārt autobuss atpakaļ uz lidostu kavējās un nenāca pēc sarakstā norādītā laika! Gandrīz vai nokavēju lidmašīnu! Sabiedriskais transports Romā ir slikti organizēts! Itāļi kopumā jau tādi ir – emocionāli un haotiski.”
Vai vari pateikt, kāda problēma ir ar šādiem apgalvojumam, pat ja tie ir balstīti patiesā pieredzē?
Šis ir anekdotisks piemērs – neobjektīvas personiskās pieredzes, viena vai dažu no konteksta izrautu gadījumu pārlieku plaša vispārināšana.
Problēma ar šādu anekdotisku pieredzi ir, ka tā var nesaskanēt ar citu cilvēku pieredzi. “Es biju Romā un man viss sabiedriskais transports strādāja labi! Mana anekdotiskā pieredze bija pilnīgi citādāka! Itāļi ir ļoti punktuāli un precīzi!”
Abi cilvēki balstās faktos un reālā, patiesā pieredzē. Kuram taisnība?
Lai šādi grandiozi apgalvojumi būtu patiesi, būtu jāveic pētījums un jāievāc daudz vairāk datu. Sistemātiski jānovēro visa autobusu satiksme un pārējais sabiedriskais transports Romā. Ja tiešām autobusi regulāri un sistemātiski kavējas, tad var veikt pamatotus secinājumus par sabiedriskā transporta kvalitāti Romā. Vai šie secinājumi par satiksmes kvalitāti būtu vispārināmi uz itāļu personības iezīmēm? Visdrīzākais, ka nē.
Vairāku šādu anekdotisku piemēru un faktu, kas apstiprina vajadzīgo viedokli, speciālu selektīvu atlasīšanu sauc par ogošanu datos. Tas nozīmē, ka speciāli un apzināti tiek atlasīti tikai tie dati un fakti, kas apstiprina vajadzīgo pozīciju. Visa pārējā informācija, kas ir pretrunā šai pozīcijai, tiek ignorēta un noklusēta. Šis ir manipulācijas paņēmiens, ko izmanto pseidozinātnieki, zinātnes apšaubītājiem un konspirologi, piemēram, lai apšaubītu klimata pārmaiņas vai Covid-19 bīstamību. Viņi mēģina savā starpā savienot nesaistītus punktus (connecting the dots), lai parādītu lielo bildi, ko visi citi it kā esot palaiduši garām.
“Redz kur viens pētījums, kas nav atradis pierādījumus, ka klimata pārmaiņas būtu cilvēku izraisītas. Turklāt, klimats vēsturiski ir cikliski mainījies. Paskatieties apkārt – šī ziema ir bargāka nekā parasti! Tātad nav nekādu cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu!”
Visi izmantotie apgalvojumi var būt patiesi un izklausīties loģiski. Tomēr šie ir apzināti atlasīti fakti, kas apliecina vajadzīgo viedokli – klimata pārmaiņas nav cilvēka izraisītas. Pat ja pastāv daži pētījumi, kuros kādā specifiskā dabas aspektā klimata pārmaiņas netiek konstatētas, tiek ignorēti desmitiem tūkstoši pētījumu, kas liecina par klimata pārmaiņām cilvēka darbību rezultātā. Pat ja šī ziema ir aukstāka nekā iepriekšējā un pat ja klimats ir mainījies pēdējos gadu tūkstošos, tiek ignorēti dati, ka klimats mainās straujāk nekā līdz šim. Tādejādi, ogojot datos un atspoguļojot vienpusēju informāciju, rodas it kā faktos balstīts, bet nepilnīgs un sagrozīts skatījums par pasaulē notiekošo.