Loģikas kļūdas 1

Spied šeit, lai apskatītu plakātu pdf formātā.


Kritiskā domāšanas pamati: 10 izplatītākās loģikas/argumentācijas kļūdas

 

1. viltus dilemma – “vai nu A, vai arī B” atgādina loģiku, taču dzīvē reti kas ir melns vai balts.

Piemēri:
• Aizstāvot imigrācijas ierobežošanu, labējais politiķis apgalvo: “Vai nu tu esi ar mani, vai pret Latviju!”
• Uzņēmējs sūdzas: „Ar solidaritātes nodokli valsts liek man izvēlēties: maksāt nodokļus vai darbinieku algas!”

2. ad hominem jeb “atsaukšanās uz personību” – personīgs uzbrukums indivīdam, tēlam, raksturam. Uzbrauciens.

• “Kā Ivars var spriest par abortu likumdošanu!? Viņš taču ir vīrietis, turklāt viņam nav bērnu!”
• “Roberts Ķīlis tagad stāstīs par izglītības politiku? Viņš taču uz debati ieradies šortos un sandalēs ar zeķēm!”

3. putnubiedēklis – pretinieka argumenta izkropļošana (“ielikt otram vārdus mutē”), lai būtu vieglāk uzbrukt.

• “Palielinot mikrouzņēmumu nodokli, valdība uzskata, ka Latvijā nav jāsekmē uzņēmējdarbība.”
• “Kā cilvēks var būt cēlies no mērkaķiem, ja tie vēl pastāv?!?”

4. slidenā nogāze – “ja pieļausim A, tad notiks B, kam sekos C (un D, E utt.); tāpēc A nedrīkst pieļaut”. Novirza uzmanību uz iespējamo B, bet nepierāda, ka pēc A tiešām sekotu B (vai C, D…).

• „Piekrītot uzņemt 500 bēgļus, viņiem līdzi nāks arī ģimenes, uz pēdām sekos tūkstoši viņu radinieku, un tā Latvijā drīz valdīs islāmistu teroristu izvarotāju zagļu bandas!”
• „Ja mēs tagad šim klientam iedosim atlaidi, rīt visi klienti par to zinās un aizparīt mēs varēsim bodīti klapēt ciet!”

5. pārsteidzīgs vispārinājums – plašs apgalvojums bez pierādījumiem (pārāk mazs izlases apjoms). Aizspriedums.

• “Diviem maniem draugiem Rumānijā nozaga makus. Visi čigāni ir zagļi.”
• “Es zinu trīs gleznotājas, kuras ir lesbietes. Laikam visiem māksliniekiem ir seksuālas novirzes.”

6. atsaukšanās uz autoritāti/tradīciju/popularitāti

• “Vladimirs Putins teica, ka eiro ieviešana Latvijā bija kļūda, tātad to nevajadzēja darīt.”
• “Pēdējo 50 gadu laikā Swedbankā darbinieku algas tikai augušas – tāpēc nevaram tagad tās samazināt.”

7. post hoc, ergo propter hoc – “notika pēc tam, tātad tā dēļ”. Jāatceras, ka korelācija (sakritība) ≠ cēloņsakarība.

• “Pēc Indriķa Muižnieka stāšanās LU rektora amatā samazinājies sekmīgo LU studentu skaits un palielinājies nenodarbināto absolventu skaits. Tātad viņš ir vainīgs un ir jāatlaiž.”
• „Šķēles, Kalvīša, un Šlesera laikā Latvija piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi – šie cilvēki ir pārticības nesēji.”

8. malduguns – uzmanības novēršana. Jaunais jautājums var būt pamatots, taču neatceļ sākotnējo problēmu.

• Pilsētas mērs: “Ak tad es izšķērdēju pašvaldības tūkstošus? Paskaties uz valdību – ministri izšķērdē miljonus!!1”
• “Absurds, ka mani sodīja par ātruma pārsniegšanu. Policistiem vajadzētu ķert īstus noziedzniekus, piemēram, slepkavas un izvarotājus.”

9. Non sequitur – “no tā neizriet” (latīņu val.). Secinājums neizriet no sniegtajām premisām vai pierādījumiem. Sarunvalodā – “neloģisks apgalvojums”. Parasti attiecina uz gadījumiem, uz kuriem neattiecas kāda cita loģikas kļūda.

• “Viņš brauc ar BMW. Tātad viņš ir bagāts.”
• “Man trūkst naudas un es esmu nelaimīgs. Bagāti cilvēki droši vien ir laimīgi.”

10. argumentācijas kļūdas kļūda – pieņemt, ka apgalvojums automātiski ir nepatiess, ja tas kļūdaini/vāji argumentēts.

• “Runājot par attiecībām ar Krieviju, Parādnieks atsaucās uz brīvvalsts tradīcijām – aha, arguments no autoritātes! Šahs un mats, Parādniek! Tavs arguments ir nepareizs!”