Klikšķu ēsma, maldinošs saturs un dezinformācija – kāda atšķirība?

Mūsdienu informācijas pārbagātajā pasaulē mums katram ir uzmanīgi jānošķir īsti, kvalitatīvi plašsaziņas līdzekļi no portāliem un avotiem, kas cenšas izlikties par medijiem. Turklāt nevajag uzķerties uz dezinformatoru centieniem diskreditēt kvalitatīvus medijus, pat ja tajos reizēm ir kļūdas un problemātisks saturs.

Esmu vairākkārt bijis publiskos pasākumos, kuros cilvēks ceļas kājās un ar emocijām balsī ceļ trauksmi, ka kvalitatīvi mediji taču izplata dezinformāciju! Tas parasti tiek pamatots ar anekdotiskiem piemēriem: “Redz, kur taču bija tas viens gadījums, kad “Delfi” nopublicēja iesūtītu, speciāli safabricētu un muļķību pilnu “astroloģes” prognozi.” No viena vai dažiem varbūt pat patiesiem gadījumiem šis cilvēks ir secinājis, ka visi kvalitatīvie mediji ir pilni muļķību un nevienam nevar ticēt. To, ka “Delfi” šo kļūdaino gadījumu ņēma ļoti nopietni, pastiprināja savus redakcionālos standartus un šādas muļķības sen vairs nepublicē, šis cilvēks, protams, nebija pamanījis.

Vieglāk pasauli ir emocionāli sadalīt melnbaltās labs–slikts kategorijās, nevis ieguldīt laiku un pētīt jautājumu dziļāk.

Lieliski, ka tu esi atradis laiku, lai iedziļinātos. Šajā rakstā un video tu uzzināsi par dažādiem problemātiskas informācijas veidiem, kā arī kādēļ nevajadzētu kļūt ciniskam un samest tos visus vienā maisā.

Pasaule nav tik melnbalti vienkārša, kā ciniķiem šķiet. Kvalitatīvam un uzticamam medijam var gadīties pieļaut kļūdas. Tomēr dažu kļūdu dēļ nevar likt vienādības zīmi starp kvalitatīvu mediju un dezinformācijas avotu, kas sistemātiski melo saviem sekotājiem. Kvalitatīvā medijā var būt vienkāršoti un sensacionāli virsraksti, kas piesaista uzmanību, mēģina noķert lasītāja “klikšķi” un uzmanību. Žurnālisti arī ir tikai cilvēki un grib, lai kāds viņu darba augļus izlasa. Ideālā variantā virsrakstam jābūt īsam, kodolīgam, interesantam un jāatspoguļo raksta saturs. Taču tādus radīt ir ārkārtīgi grūti! Ne vienmēr žurnālistiem izdodas nepazaudēt kaut ko no gara raksta, tā saturu rezumējot vienā teikumā. Turklāt mēs, lasītāji, jau arī paši esam līdzatbildīgi. Nu, nepatīk mums spiest uz precīziem, bet garlaicīgiem virsrakstiem. Tie nenoķer mūsu uzmanību!

Vienlaikus pastāv fundamentāla atšķirībā starp nedaudz sensacionalizētu virsrakstu un klikšķus ķerošu virsrakstu “Sabrucis lielveikals “Alfa”.” Šāds virsraksts ir ne tikai “no pirksta izzīsta” dezinformācija, bet arī sabiedrībai kaitīgs huligānisms, par kuru var dabūt krimināllietu.

Pastāv arī fundamentāla atšķirība starp plašsaziņas līdzekļiem, kas reizēm kļūdas, un viltus “medijiem”, kas ir pavisam tālu no realitātes atspoguļošanas un žurnālistikas. Piemēram, prokremliskiem “medijiem”, kas sistemātiski stāsta to, ko Kremlis diktē. Melo un safabricē sižetus, piemēram, kā “NATO gatavojas iebrukt Krievijā”.

Vienlaikus arī vairāki vietējie sazvērestību, pseidozinātņu un muļķību izplatītāji, kas kliedz, ka “Covid-19 ir pasaules valdības sazvērestība”, ir izveidojuši savas dezinformācijas izplatīšanas kanālus. Lai apmuļķotu cilvēkus, šie kanāli mēģina izskatīties pēc medijiem, lai aizgūtu no tiem ticamības “auru”. Tomēr ir jānošķir īsti, kvalitatīvi plašsaziņas līdzekļi no portāliem un avotiem, kas tikai cenšas izlikties par ziņu medijiem.

Turklāt šie muļķību pārdevēji un dezinformatori speciāli un apzināti mēģina diskreditēt kvalitatīvos plašsaziņas līdzekļus, lai palielinātu ticamību sev. Viņi speciāli cenšas samest visu vienā katlā un kliedz: “Paskaties, kā tradicionālie mediji kļūdās un melo!”, rādot uz salīdzinoši nenozīmīgām kļūdām un problēmām īstos medijos. Tas ļauj muļķību pārdevējiem saduļķot ūdeni, apmuļķot savus sekotājus – pat ja es kļūdos un sistemātiski meloju, es ne ar ko neesmu sliktāks par pārējiem medijiem.
Esi racionāls!

Kad tu atkal pamanīsi kādu pārspīlētu virsrakstu kvalitatīvā ziņu portālā, neapjūc un nesamet visu vienā maisā! Atceries, ka ir fundamentāla atšķirība starp sensacionalizētu virsrakstu, klikšķu ķeršanu vai apzināti mākslīgi safabricētu, kaitīgu dezinformāciju viltus “medijā”.


Mārtiņš Hiršs
Dezinformācijas pētnieks un SkeptiCafe vadītājs


Par šiem un citiem problemātiskās informācijas veidiem uzzini vairāk SkeptiCafe video un rakstu sērijā “Esi racionāls!“, kas top ar CEPA un “Techsoup” atbalstu.