Kādēļ visi viedokļi nav vienlīdzīgi?

Arguments – strukturēts viedoklis, kas sevī ietver 1 vai vairākus apgalvojumus un secinājumu, kas tiek izdarīts no augstāk nosauktajiem argumentiem.

Deduktīvs arguments – tāds arguments, kura apgalvojumi viennozīmīgi noved pie secinājuma

Induktīvs arguments – tāds arguments, kurā apgalvojumi viennozīmīgi nenoved pie secinājuma, bet, labas argumentācijas gadījumā, tie ir ļoti pārliecinoši.

Spēja strukturēti izpaust viedokli ir noderīga vairākās dzīves situācijās, taču īpaši tas palīdz apstrādājot jaunu informāciju. Iemācoties labi argumentēt, indivīds prot izvērtēt pasniegto informāciju, kā arī prot pats spēcīgi pasniegt savus apkopojumus. Argumentāciju var izmantot ne tikai ikdienā lasot vai klausoties ziņas, bet arī sagrupēt pasniegto mācību stundās.

Visi argumenti iedalās deduktīvos vai induktīvos un to kvalitāti var izvērtēt vadoties pēc attēlā redzamās shēmas.

Deduktīvs arguments ir visneapgāžamākais un viennozīmīgi patiesās premisas noved pie neapstrīdama secinājuma. Visiem apgalvojumiem argumentā ir jābūt pamatotiem un patiesiem, lai deduktīvs argumentus būtu labs. Pamatots nozīmē, ka visi iekļautie apgalvojumi tiešām secīgi apstiprina secinājumu. Ja tā nav, arguments ir slikts.

Piemēram, Eiropā dzīvojošie cilvēki ir eiropieši, Latvija atrodas Eiropā, tātad Latvijā dzīvojošie cilvēki arī ir eiropieši.

Induktīvs arguments ir tāds, kuros patiesas premisas ne vienmēr var novest pie patiesa secinājuma. Šādiem argumentiem ir jābūt spēcīgām un patiesām premisām, lai tie būtu saucami par labiem.  Spēcīgas premisas ir nepārprotamas un, kopā skatītas, ir vislabākais izskaidrojums secinājumam, lai arī tas var izrādīties kļūdīgs.

Piemēram, Latvijai virsū nāk ciklons, meteodienesti brīdina par snigšanu, tāpēc, visticamāk, rīt un parīt snigs sniegs.

Vislabāk nošķirt deduktīvu no induktīva argumenta palīdz iespraudumi “iespējams”, “visticamāk” un citi vārdi, kas liecina, ka secinājums nav viennozīmīgs un tāpēc ir induktīvs.

Izvērtējot gan induktīvu, gan deduktīvu argumentu apgalvojumus, ir jāmēģina izdomāt visus iespējamos citus apgalvojumus, kas būtu pretēji paustajiem, bet novestu pie tā paša secinājuma. Augstāk minētajā piemērā par eiropiešiem, ir grūti izdomāt, kaut ko pilnīgi pretēju un joprojām nonākt pie tā paša secinājuma.

Uzdevums: Sašķiro argumentus induktīvos un deduktīvos

1. Visi skaitļi, kas beidzas ar 0 un 5, dalās ar 5; skaitlis 75 beidzās ar 5, tāpēc 75 dalās ar 5.
2. Katru pavasari pīles peld mūsu dīķī, šobrīd ir pavasaris, tāpēc, visticamāk, tagad mūsu dīķī peld pīles.
3. Braukt uz melnā ledus ir bīstami, šobrīd speciālisti brīdina par melno ledu uz A7 šosejas, tāpēc braukt pa A7 šobrīd ir bīstami.
4. Es pazīstu vienu cilvēku no Indijas, viņam garšo mellenes, tāpēc visiem Indijā dzīvojošiem cilvēkiem garšo mellenes.
5. Visi suņi rej, mans Reksis ir suns, tāpēc, visticamāk, mans Reksis rej.
6. Visi augi piedalās fotosintēzē, kartupelis ir augs, tāpēc kartupelis piedalās fotosintēzē.

Atbildes:
1. Deduktīvs

2. Induktīvs

3. Deduktīvs

4. Induktīvs

5. Induktīvs

6. Deduktīvs

Visus argumentus izvērtē, mēģinot atbildēt uz diviem svarīgākajiem jautājumiem:

1. vai apgalvojumi, kuros tiek balstīts secinājums, ir secīgi un izklausās loģiski?
2. vai apgalvojumi ir patiesi?

4.1 Argumenta secīgums

Šeit ir daži kritēriji, pēc kuriem pārliecināties par argumenta secīgumu:

• apgalvojumiem ir jābūt saistītiem ar secinājumu;
• argumenta aizstāvībā nav “caurumu”, proti, tie nerada papildus neskaidrības;
• apgalvojumi ir konkrēti noformulēti

Tā kā medijos un sociālajos tīklos bieži vien cilvēki bezatbildīgi dalās un izpauž sagrozītus faktus, mūsu redzes lokā regulāri nonāk it kā secīgi, bet absurdi apgalvojumi. 

Piemēram, Donalds Tramps teica, ka covidu izdomāja Bills Geits, lai mikročipētu visus cilvēkus, un tā ir patiesība!

Ja mēs apskatam šo piemēru tuvāk, redzam, ka tas ir pasniegts kā deduktīvs. Argumenta secinājums ir  – Bills Geits čipos cilvēkus – un apgalvojums, kas to atbalsta ir  – Donalds Tramps tā teica. 

Tas, ka cilvēks saka kaut ko, nenozīmē, ka tā uzreiz ir patiesība. Mēs varam teikt, piemēram, ja debesis ir zilas, tad govis ir zaļas, bet tas nenozīmē, ka govis visā pasaulē mainīs krāsu. Atgriežoties pie čipēšanas piemēra, mēs varam teikt, ka arguments nav izteikts secīgi un ir vājš, tāpēc uz, taču pārbaudot faktus varēsim atrast vairākus iemeslus, kāpēc ar vakcīnu nevar čipēt cilvēkus. 

Šāda veida argumentācija rada daudz jautājumus – kāds bija Trampa konteksts? Kur Tramps pats nonāca pie šī secinājuma? Labas argumentācijas gadījumā, šādas papildus neskaidrības nerodas.

Uzdevums: Izvērtē argumenta secīgumu

1. Mans kāmis nav pārāk gudrs, jo visi kāmji ir dumji.
2. Jānis ēd gaļu, lido ar lidmašīnu un pērk ātro modi, tāpēc viņš noteikti neinteresējas par vides problēmām.
3. Nelaimes gadījumu notiek gan ar ticīgiem, gan neticīgiem cilvēkiem, reliģiskās iestādes apgalvo, ka Dievs tās sekotājus sargā, tātad Dievs nevienu nesargā.
4. Visiem zīdītājiem ir nieres, vombatam ir nieres, tātad vombats ir zīdītājs.

Kad esam sapratuši, ar kādiem apgalvojumiem saskārāmies un pieņēmām, ka tie ir loģiski un saistīti ar secinājumu, varam mēģināt atbildēt uz otro argumenta kvalitātes jautājumu.

4.2 Argumenta patiesums

Apgalvojumu patiesumam ir izšķiroša nozīme tajā, vai viedoklis  kopumā būs pamatots vai nē. Pat tad, ja tas iztur pirmo argumenta kvalitātes jautājumu par secīgumu, bet, veicot faktu pārbaudi izrādās, ka kāds no apgalvojumiem ir nepatiess, mums jāizvērtē vēlreiz, vai atlikušie apgalvojumi joprojām atbalsta secinājumu. Laba argumentācija un pamatota viedokļa uzturēšana nav viegls darbs, tas prasa sekot līdzi jaunumiem un pieņemt to, ka, iespējams, visu šo laiku esat maldījies. 

TinEye Reverse Image Search ir veids, kā pārbaudīt, vai tiešām attēlā redzamais atbilst tam, ko raksta autors apgalvo. Bieži vien dezinformatori izmanto attēlus ar noģībušiem bērniem pēc, piemēram, vakcīnas, bet pameklējot atklājas, ka attēls ir no kādas dabas katastrofas vai cita nesaistīta notikuma. 

Daļu no apgalvojumiem ir iespējams vienkārši pārbaudīt ar Google meklētāja palīdzību, taču tā rezultātos arī jāprot orientēties. Viskvalitatīvākie apgalvojumu izvērtējumi būs atrodami Cochrane Collaboration mājas lapā, taču tur tiek publicēti raksti zinātniekiem, tāpēc tos pilnībā saprast varētu būt sarežģīti. Nākamā labākā lieta ir organizācijas vai speciālistu asociācijas, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas vai Latvijā Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā, ja, piemēram, meklējam informāciju par covid. Šīm organizācijām nav interešu konflikta, jo tās nepelna naudu ar informācijas apstrādi. Tās eksistēja pirms covid un turpinās eksistēt pēc, taču ir vairākas viltus ziņu mājas lapas, kas piedzīvo neredzētu apmeklētāju pieplūdumu tikai Covid-19 laikā, tāpēc viņu finansiālajās interesēs ir publicēt rezonējošu, bet ne vienmēr patiesu, informāciju. 

Cilvēkiem, kas izplata nepatiesas ziņas ir vairākas metodes kā likt izskatīties viņu paustajam viedoklim pamatotam un patiesam. Atsaukšanās uz viltus ekspertiem, ogošana datos un citi faktu sagrozīšanas paņēmieni ir veids, kā viņi panāk, ka idejas izplatās. Mūsu pašu iekšējie psiholoģiskie procesi, kā, piemēram, aizspriedumi un stereotipi, ietekmē to, cik lielu nozīmi mēs piešķirsim dzirdētajiem apgalvojumiem un to patiesumam. Par to visu var uzzināt citos Skeptiskās biedrības materiālos un apmācību uzdevumos.