Visi viedokļi un arī visi pētījumi nav vienlīdzīgi. Noorientēties plašajā viedokļu un zinātnisko pētījumu klāstā tev palīdzēs pierādījumu kvalitātes skala. Noteikti ne veinu reizi vien esi dzirdējis šim līdzīgus stāstus: “Man reiz sāpēja vēders. Kaķis uzgūlās virsū, un pēc brīža vēdersāpes pārgāja.” Šādi stāsti parasti ir ļoti nekonkrēti: “Pasmērē bišķi šo maģisko ziedi, palīdzēs!” Vienlaikus šie stāsti ir pozitīvi un sildi sirdoši: “Neviens ārsts nepalīdzēja, bet tantiņa ar savām dziedējošajām rokām uzreiz!” Cilvēki uzķeras uz šādiem emocionāliem stāstiem, mēģina darīt to pašu, bet loģiski, ka viņiem labāk nekļūst.
Tas, ka vienā atsevišķā gadījumā kādam šķiet, ka kaut kas ir palīdzējis, ir ļoti vāji pierādījumi. Šādi skaisti un emocionāli stāsti mūs sasniedz tikai par to vienu gadījumu, kad kaut kas it kā ir nostrādājis. Par tiem simtiem un tūkstošiem gadījumu, kad kaķis gulēja uz vēdera un nekas nemainījās, mēs vienkārši nedzirdam, jo tie nav interesanti un neviens tos nestāsta. Tādēļ šādi viedokļi, kas balstīti uz atsevišķa indivīda pieredzi, jeb anekdotiski piemēri neko nepasaka par to, vai konkrētā terapija vai līdzeklis vispār ir efektīvs un palīdz. Tikpat labi cita cilvēka pieredze var būt pilnīgi pretēja: “Man arī kaķis gulēja uz vēdera. Man labāk nepalika. Mani anekdotiskie pierādījumi ir labāki par tavējiem!”
Statistikas apkopojumi un novērojumu pētījumi (gadījumu vai kohortas pētījumi) jau dod spēcīgākus pierādījumus. Tajos tiek vākti tūkstošiem šādu anekdotisku novērojumu, lai varētu pieņemt jau nedaudz ticamāku secinājumu: “99% no 1000 gadījumu kaķa sēdēšana uz vēdera nesamazina indivīda subjektīvo vēdersāpju izvērtējumu, tātad, visticamāk, kaķu terapija nestrādā.”
Tomēr statistiskie pētījumi – daudzu anekdotisku pierādījumu apkopojums – var nedot skaidru atbildi. Turklāt nekontrolētos pētījuma apstākļos datu apkopotāji nemaz nevar zināt – varbūt cilvēki kopā ar “kaķa terapiju” lietoja arī pretsāpju tabletes vai citus līdzekļus? Pastāv arī risks, ka negodprātīgs pētījuma veicējs “ogo datos” jeb speciāli atlasa tikai gadījumus, kas ir viņam labvēlīgi, un ignorē visus pārējos! Šo iemeslu dēļ interesējošo jautājumu ir nepieciešams pētīt tālāk.
Eksperimentālie pētījumi, kad kontrolētos apstākļos tiek mazinātas iespējamās kļūdas, jau sniedz labākus pierādījumus. Turpinot piemēru ar vēdersāpēm – tās var būt dažādas un ar dažādiem cēloņiem. Kādas tieši vēdersāpes jaunās potenciālās zāles mazinās? Cik spēcīgas? Kādā vecuma grupā? Cik liela zāļu deva tiks dota? Jāapzina šie un līdzīgi mainīgie, jo eksperimentāli pētījumi ir konktrēti, specifiski – tiek pētīta konkrēta, izmērāma saslimšana, nevis vienkārši “man bišķi sāp vēders”. Tiek apzināti arī visi iespējamie mainīgie, kas var ietekmēt ārstniecības gaitas rezultātu – vai nav kādas citas saslimšanas, vai cilvēks nelieto kādus papildu medikamentus, vai nav veicis kādas izmaiņas savā dzīvesveidā un tamlīdzīgi.
Zinātniskā metode un process ir vienīgais cilvēcei pieejamais veids, kā pamatoti noorientēties pasaulē.
Tomēr ar to vien nav gana. Ideālā variantā šie pētījumi ir randomizēti un dubultakli. Randomizēti nozīmē, ka pacienti pēc nejaušības principa tiek sadalīti divās grupās. Viena saņem zāles, otra saņem placebo tableti. Cukura tableti, par kuru ir skaidrs, ka tā neārstē konkrētās vēdersāpes.
Dubultakli pētījumi nozīmē, ka gan pacients, gan arī ārsts nezina, kura grupa saņem īstās zāles, kura – placebo. Tādējādi tiek mazināta cilvēciskas kļūdas iespējamā ietekme uz pētījuma rezultātiem, piemēram, ārsta apzināta vai pat neapzināta atšķirīga attieksme pret katru no pētījumu grupām. Zāles strādā, ja grupa, kas saņem īsto tableti, uzrāda labākus rezultātus par placebo efektu – tendenci psiholoģiski sajusties labāk tikai no tā, ka kāds mums palīdzējis.
Tikai šādi pētījumi ļauj noteikt zāļu vai ārstniecības procesa efektivitāti. Tomēr arī viens pētījums ar statistiski nozīmīgiem uzlabojumiem pacientu stāvoklī neļauj droši apgalvot, ka jaunā ārstniecības metode strādā. Varbūt pētījuma dizainā bija kādas problēmas, pētījuma gaitā tika pieļautas kādas kļūdas?
Pētījumu apkopojumu, metaanalīžu un sistemātisku pētījumu pārskatu rezultāti sniedz visaugstākās kvalitātes pierādījumus.
Tajos tiek apskatīti un kritiski izvērtēti desmitiem, reizēm tūkstošiem pētījumu, tūkstošiem pacientu dažādās valstīs, kuriem ir dotas konkrētās zāles vai viena konkrētā terapija. Ja atkārtoti pētījumu rezultāti atkal un atkal apstiprina, ka zāles strādā, tad ar visaugstāko drošības pakāpi varam teikt: “Mums ir spēcīgi pierādījumi, kas apliecina konkrēto zāļu efektivitāti konkrētās saslimšanas gadījumā.”
Esam nogājuši pamatīgu ceļu no sākotnējā “man šķiet, ka kaķis uz vēdera palīdzēja pret sāpēm”.
Šis ceļš ir fundamentāli svarīgs, jo zinātniskā metode un process ir vienīgais cilvēcei pieejamais veids, kā pamatoti noorientēties pasaulē. Protams, katrā konkrētajā jomā pētījumu veikšanas process var atšķirties no iepriekš ļoti vienkāršotā medicīnas pētījumu apraksta. Tomēr centies būt racionāls! Balsti savus lēmumus, dzīvi un ikdienu spēcīgos un kvalitatīvos pierādījumos.
Mārtiņš Hiršs
Dezinformācijas pētnieks un SkeptiCafe vadītājs
Par šiem un citiem problemātiskās informācijas veidiem uzzini vairāk SkeptiCafe video un rakstu sērijā “Esi racionāls!“, kas top ar CEPA un “Techsoup” atbalstu.