Cik bieži esi sevi pieķēris domājam: “Tas taču ir pašsaprotami! Kā viņi to var nesaprast?” Parasti mēs uzskatām sevi par gudrākiem un citus par vainīgiem, ka viņi kaut ko nesaprot. Tomēr kā ir īstenībā?
Vai esi bērnībā dzirdējis teicienu: “Ja bezdelīgas augstu lido, gaidāms labs laiks.” Vai tev šis teiciens šķiet pamatots un loģisks?
Keisars un Blajs 1995. gadā veica pētījumu, kurā aicināja cilvēkus izvērtēt līdzīgu apgalvojumu. Šī pētījuma “sāls” slēpās tajā, ka daļu pētījuma dalībnieku eksperimentā iepazīstināja ar pareizo teicienu, bet daļai pateica tieši pretējo: “Ja bezdelīgas augstu lido, gaidāms slikts laiks.” Neskatoties uz pretējiem apgalvojumiem, abas dalībnieku grupas pētījuma veicējiem skaidroja, ka tieši tā teiciena versija, ko viņi dzirdēja, ir “loģiska” un tās nozīme ir diezgan intuitīvi saprotama.
Šāds rezultāts taču nav nekas pārsteidzošs un ir pašsaprotams, vai ne? Cilvēkiem (arī man) piemīt tendence sagaidīt no citiem, ka arī viņi sapratīs man pašsaprotamas lietas. To sauc par “pašsaprotamības ilūziju” (“illusion of transparency“).
Es iepriekš rakstā apskatīju, kā cilvēki atpakaļskata kļūdas ietekmē, zinot kādas situācijas rezultātu, domā, ka šis rezultāts taču ir loģisks, un piemeklē tam dažādus skaidrojumus. Ja lasīji manu iepriekšējo rakstu, tev arī iepriekš aprakstītā pētījuma rezultātiem uzreiz vajadzētu šķist skaidriem un pašsaprotamiem. Tomēr, ja tu minēto rakstu neesi lasījis, ja nezini to pašu informāciju, ko es, tad tev, visticamāk, nekas minētajā pētījumā vai pat visā šajā rakstā nešķiet skaidrs vai pašsaprotams.
Pašsaprotamības ilūzijas būtība ir, ka mums katram ir precīzi skaidrs, ko mēs gribam teikt ar mūsu vārdiem. Stāstot vai rakstot par sev pazīstamu tēmu, tavā prātā automātiski “uzpeld” visa fona informācija, ko tu zini par šo jautājumu. Lasot pašam sevis uzrakstīto tekstu, tev prātā “uzpeld” precīzi tie paši koncepti, kurus tu gribi paskaidrot. Tomēr citu domāšana un fona zināšanas nav identiskas tavējām.
Ir jāsaprot, ka bieži vien citu cilvēku galvās šie koncepti parādās pirmo reizi, un viņiem nav nekādas fona informācijas par konkrēto tēmu.
Es ļoti ceru, ka ar šo rakstu man sanāca nodot manas domas un atziņas no savas galvas uz tavējo. Analoģiska situācija pastāv arī jebkurā ikdienas sarunā. Kad tevi nākamreiz sarunas biedrs nesaprot – esi racionāls! Nevaino sarunas biedru, bet labāk meklē vainu savā skaidrojumā – tajā parasti slēpjas galvenā problēma pārprastā vai nesaprastā komunikācijā.
UZDEVUMI APMĀCĪBĀM PAR PAŠSAPROTAMĪBAS ILŪZIJU:
Pašsaprotamības ilūzija visizteiktāk ir saskatāma komunikācijā ar citu cilvēku. Tomēr mēs paši arī regulāri maināmies un faktiski esam dažādi cilvēki dažādos savas dzīves posmos. Lai sajustu, cik tavas pašreizējās domas ir subjektīvas, atrodi savus vecos pierakstus kādā priekšmetā – bioloģijā, vēsturē, literatūrā vai citā jomā, kurā Tu esi kādreiz vairāk iedziļinājies.
Izej caur pierakstiem un pabrīnies, ka kādreiz šauras un specifiskas tēmas Tev bija labāk zināmas nekā tagad. “Pagātnes Tu” savā īstermiņa atmiņā pārzināja šos jautājumus, savukārt, tie nenostiprinājās ilgtermiņa atmiņā, jo nebija vajadzības tos izmantot, un esi tos aizmirsis. Ja “pagātnes Tu” sāktu tagadnes Tev stāstīt par šiem jautājumiem, viņam vajadzētu paskaidrot visu detalizētāk, lai atjaunotu Tev galvā to pašu zināšanu daudzumu, kāds tas kādreiz bija. Līdzīgi mums ikdienā jāatskatās arī uz citu cilvēku domāšanu, lai pēc iespējas samazinātu pašsaprotamības ilūziju komunikācijā ar citiem.
Iepriekšējā uzdevumā mēs vienkārši novērojām pašsaprotamības ilūziju. Tagad mēs pamēģināsim saprast, kā to var samazināt. Padomā par savām sarakstēm savos sociālajos tīklos. Vai Tev ir bijis kāds gadījums, kad Tu vairs nekomunicē ar kādu cilvēku, jo cilvēks Tevi pārprata? Fokusējies tieši uz sarakstēm sociālajos tīklos, jo tajos nav iespējams redzēt ne cilvēka emocijas, ne dzirdēt balss toni un tādēļ daudz biežāk rodas pārpratumi.
Tagad, zinot, ka otrs cilvēks neredzēja situāciju no Tava skata punkta pašsaprotamības ilūzijas dēļ, vai Tu redzi iespēju izlabot Tevis rakstīto, lai labāk paskaidrotu savu pagātnes pozīciju? Vai Tu vari pārformulēt savus vārdus kaut vienā gadījumā, lai otrs cilvēks Tevi labāk saprastu?
Empātija jeb līdzjūtība ir otra cilvēka emocionālā stāvokļa izpratne līdzpārdzīvojot; spēja izjust tās emocijas, kuras izjūt otrs. Empātijas attīstīšana ļauj mazināt pašsaprotamības ilūziju kā arī atpakaļskata kļūdu.
Šim vingrinājumam derēs jebkura vieta, kur tu redzi citus, Tev nezināmus cilvēkus – skats pa logu virtuvē, sabiedriskajā transportā vai kafejnīcā. Paskaties uz jebkuru svešu cilvēku un pamēģini saprast, kā viņš jūtas? Ko Tu vari pateikt par viņu? Ātrā gaita – droši vien cilvēks steidzas un nevar domāt ne par ko citu. Ja nes somu rokās – vai cilvēks jūtas ērti? Vai varbūt cer drīzumā no šī nastas atbrīvoties? Kur viņš skatās? Kā ģērbies? Mēģini iejusties cita cilvēka ādā pēc iespējas vairāk!
Protams, vēl labāk empātiju var trenēt sarunājoties ar citiem, ar mērķi saprast, vai tiešām tas, ko mēs domājam par otra uzskatiem un sajūtām, atbilst realitātei. Empātiju var uztrenēt un jo labāk Tu spēsi to pārvaldīt, jo labāk Tu spēsi saprast, kā komunicēt ar citiem.
Apmācību, kas balstītas rakstā un uzdevumos, dalībnieki iegūs sekojošas:
| Zināšanas: | Uzzinās, ka eksistē domāšanas kļūdas un detalizētāk par vienu no tām – pašsaprotamības ilūziju. |
| Prasmes: | Spēs saskatīt to, ka citu zināšanu bāze var atšķirties no savas, un pielāgot savu vēstījumu konkrētajai mērķauditorijai. |
| Uzskatus: | Komunikācija var nebūt vienkārša. Kas vienam var šķist pašsaprotams, tāds var nebūt otram, ja otram trūkst pamatzināšanas konkrētajā jautājumā. |
Autors: Dmitrijs Trizna
kiberdrošības konsultants, “SkeptiCafe” lektors
Par šiem un citiem problemātiskās informācijas veidiem uzzini vairāk SkeptiCafe video un rakstu sērijā “Esi racionāls!“, kas top ar CEPA un “Techsoup” atbalstu.